Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu.
Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.
Notiks seminārs “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai”
27. martā plkst. 11.00 tiešsaistē norisināsies pirmais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai” runās LU LFMI pētnieks Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis. Pirmā semināra uzdevums ir pētniekiem un studentiem dot vispārīgu ieskatu pētniecības datu (research data) politikā un praksē. Kopš ES zinātnes politikā dominē atvērtās zinātnes (open science) pieeja, līdzās zinātnisko publikāciju brīvpieejai (open access) un sabiedriskajai zinātnei (citizen science), trešais tās pīlārs ir pētniecības dati. Svarīgākais šīs politikas postulāts arī par pētniecības datiem saka to pašu – tiem jābūt publiski pieejamiem bez maksas un pēc iespējas drīz, ja vien to neierobežo personas datu aizsardzības vai citi svarīgi likumi. Ja nav iespējama brīvpieeja, tad vismaz metadatiem ir jābūt pieejamiem.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.
Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Iespēja piedalīties studiju kursā "Introduction to Digital Humanities"
RTU starptautiskā maģistra studiju programma "Digital Humanities" piedāvā iespēju piedalīties kursā "Introduction to Digital Humanities", ko 2024. gada pavasara semestrī docēs pasniedzēji Ahmad Kamal un Patrick Gavin no Lineja Universitātes (Linnéuniversitetet) Zviedrijā. Šis kurss notiek jau vairākus gadus, un atsauksmes no studentiem ir lieliskas!
Šajā semestrī piedāvājam 10 vietas klausītājiem no citām universitātēm vai ikvienam interesentam. Ir iespējams saņemt arī kredītpunktus – studiju kurss ir 4 KP jeb 6 ECTS apjomā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 14. februāra plkst. 12:00
Lekcijas sāksies 2024. gada 16. februārī, notiks angļu valodā, kopumā 16 nedēļu garumā katru piektdienu no plkst. 16.30 līdz 19.50
Darbs kursā būs intensīvs, bet iegūtās zināšanas – neatsveramas!
Interesentiem:
pieteikties, aizpildot šo veidlapu: https://ej.uz/Intro-DH-2024
sniedzot īsu informāciju par sevi (pētniecības interešu joma, studiju programma)
kā arī norādot, vai būs nepieciešami KP.
Konference “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”
Ar prieku aicinām visus interesentus š. g. 31. janvārī piedalīties Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotajā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” (Visvalža 4a, 305. auditorijā no plkst. 10.00).
LU 82. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija 2024. gadā ir četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas iespējams tādēļ, ka LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem un doktora grāda pretendentiem ir iesaistīti dažādos Latvijas Universitātē īstenotos projektos – LU prioritārās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” HZF projektā “Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra”, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022/1-0013, vadītāja prof. Andra Kalnača), “Latviešu valodas skaitļojamo leksisko resursu attīstīšana dabiskās valodas sapratnei un tekstradei” (Nr. lzp-2022/1-0443, vadītāja asoc. prof. Ilze Lokmane), kā arī Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0006, vadītāja Dr. philol. Ilze Auziņa), kura 3. virziens “Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” tiek īstenots LU HZF (vadītāja prof. Andra Kalnača). LU 82. konferences sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” būs laba iespēja novērtēt projektos paveikto, kā arī turpmāku pētījumu idejas.
Konferencē pieteikti 19 referāti, no kuriem deviņi iecerēti kā stenda referāti, tāpēc konference tiek organizēta trīs daļās. Rīta un pēcpusdienas sēdē tiks nolasīti desmit referāti, t.sk. divi tiešsaistē, savukārt dienas vidus atvēlēts stenda referātiem Visvalža 4a, 2. stāva vestibilā. Dalībnieku loks ir plašs – ne tikai dažādu Latvijas Universitātes struktūrvienību (Humanitāro zinātņu fakultātes, Latviešu valodas institūta, Lībiešu institūta, Matemātikas un informātikas institūta) pētnieki, bet arī Liepājas Universitātes, Viļņas Universitātes (Lietuva), Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes (Polija) un Kioto Universitātes (Japāna) valodnieki.
Rīta un pēcpusdienas sēde būs arī pieejama Zoom tiešsaistē.
Pasākuma programma.
Valodu tehnoloģiju iniciatīvas studiju kursu prezentācija
Valodu tehnoloģiju iniciatīvas projekts 30. janvārī plkst. 14.00 LU Zinātņu mājā prezentēs jaunizveidotos studiju kursus, kas dos iespēju Latvijas lielāko universitāšu studentiem apgūt aktuālas valodu tehnoloģijas.
Lai prognozētu dalībnieku skaitu, lūdzam aizpildīt šo pieteikuma anketu:
https://forms.office.com/e/Mfg1gLtd9C
Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forums aicina pieteikties dalībai
Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.
- Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis
- Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
- Dalības maksa: Nav
- Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris
- Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024
Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.
Baltijas DH forums ilgs divas dienas – pirmajā dienā notiks Baltijas DH kopienu un Eiropas infrastruktūru pārstāvju organizētas priekšlasījumu un diskusiju sesijas. Savukārt otrajā dienā galvenā uzmanība tiks pievērsta sadarbības tīklu veidošanai, DH projektu, digitālo rīku un izglītības iniciatīvu prezentēšanai, ko papildinās semināri par sadarbības projektiem un finansējuma piesaistes stratēģijām.
Pieteikties dalībai Baltijas DH foruma "Demonstrāciju un sadarbības tīklu veidošanas” sesijai otrajā dienā var šeit, iesniedzot 200–250 vārdu garu anotāciju vienā no 3 kategorijām – DH resursi un rīki, pētniecības projekti vai izglītības iniciatīvas. Aicinām pieteikt prezentācijas dažādās ar DH saistītās jomās!
Baltijas DH forumu organizē programmas komiteja, kurā darbojas pētnieki no visām trim Baltijas valstīm, sadarbojoties ar DARIAH-EU un CLARIN ERIC. Pasākumu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības un Nacionālā attīstības plāna finansētā Valodu tehnoloģiju iniciatīva un Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (VPP-IZM-DH-2022/1-0002).
Saziņai: [email protected]
Trešais digitalhumanities.lv seminārs
13. decembrī plkst. 12.00 Zoom platformā notiks trešais digitalhumanities.lv cikla seminārs "DARIAH Campus: What's in it for You!", kuru vadīs dr. Vicky Garnett. Semināri tiek organizēti sadarbībā ar ClarinLV un DARIAH EU.
Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.
Darba valoda – angļu.
Iepriekšēja reģistrācija pasākumam obligāta:
https://us06web.zoom.us/meeting/register/tZUkfuCurTgoGNE0PYACrAdB8VKDr4zknarp
Meeting ID: 819 9963 3225
Kad būsiet reģistrējies, saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar aktīvu zoom saiti pasākuma apmeklēšanai.
Par gaidāmo seminārā: In this presentation, Vicky Garnett, DARIAH-EU's Training and Education Officer, will discuss the broad landscape of online learning and training provision for Digital Humanities. She will then focus specifically on DARIAH Campus, and how this meets the needs of various user-types across the European Digital Arts and Humanities community.
Par semināra vadītāju: Vicky Garnett is the Training and Education Officer for DARIAH-EU, the European digital research infrastructure for the arts and humanities. Within her role, Vicky manages the DARIAH Campus platform, as well as participating in projects such as EOSC-Futures and CLS-Infra. Her previous roles include developing, editing and managing the PARTHENOS Training Suite and the training content within it as part of the PARTHENOS-EU project, and evaluating user needs as part of the Europeana-Cloud project. She also ran the one-off 3-day 'International Spatial Humanities Camp' (iSHCamp) workshop in 2018, and is currently a co-chair in the UK/Ireland Digital Humanities Association 'Protecting the Investigator in Traumatic Research Areas" community interest group. Vicky has both a PhD and an MPhil in Linguistics, both from Trinity College Dublin, and a BA Hons in English Language and Linguistics from Lancaster University: a mono-disciplined background that, in her own words, shows "either a life-long passion for the subject, or a complete lack of imagination!".
Stjuarta Dana tiešsaistes seminārs par metodoloģisko plurālismu
Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā iespēju apmeklēt divus prof. Stjuarta Dana (Stuart Dunn, King’s College London) tiešsaistes seminārus.
Semināri notiks 27. novembrī un 11. decembrī no plkst. 14:30 līdz 16:00. Reģistrācija nav nepieciešama.
Pirmais seminārs būs veltīts metodoloģiskajam plurālismam: pētījumu plānošanai un īstenošanai no sociālajām zinātnēm līdz DH.
Kā izstrādāt pētījumu projektu digitālajās humanitārajās zinātnēs (DH)? Tas ir daudz plašāks un abstraktāks jautājums nekā tas, ar ko varētu sastapties "tradicionālajās" humanitāro zinātņu nozarēs, un, protams, daudz plašāks nekā tas, ar ko varētu sastapties sociālajās zinātnēs, kur pētījumu dizaina prakse ir vairāk vai mazāk patstāvīga disciplīna. Šajā lekcijā aplūkosim dažas no šīm praksēm un apsvērsim, kā tās var (un nevar) pārnest uz DH jomu. Kā mēs varam izmantot citu jomu pieredzi, lai piešķirtu nianses un lielāku racionalizāciju atšķirībai starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem (vai pat zināšanām)? Kā sākumpunktu es izmantošu vecu bloga ierakstu, ko rakstīju, pievēršoties šim jautājumam, un turpinājumā ilustrēšu dažas iespējamās atbildes no jaunākās Routledge International Handbook of Research Methods in Digital Humanities (2020), kuras līdzredaktors es esmu.
Latgaliešu valodas pratējus aicina iesaistīties tekstu ierunāšanā valodas tehnoloģiju attīstīšanai
Ar mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm liecību par mūsdienu latgaliešu valodu un tās unikalitāti, kā arī sekmēt to, ka modernās tehnoloģijas spēj “saprast” un “komunicēt” tajā, sabiedriskās iniciatīvas “Balsu talka” īstenotāji aicina latgaliešu valodas lietotājus iesaistīties latgalisko tekstu ierunāšanā, kā arī pārbaudīt jau ierunātos teikumus. To var izdarīt vietnē balsutalka.lv/ltg.
“Balsu talka” ir projekts latviešu valodas nākotnei. Tā mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Iniciatīva latviešu valodas attīstībai tehnoloģijās iesākta šī gada pavasarī, bet tagad, rudenī, pievienota iespēja ikvienam latgaliešu valodas lietotājam palīdzēt arī latgaliešu valodas iedzīvināšanai mūsdienu tehnoloģijās.
“Latgaliešu valoda ir unikāla un ļoti būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Ja vēlamies to saglabāt nākamajām paaudzēm, par to ir jādomā jau tagad. Šobrīd latgaliešu valodu ikdienas saziņā izmanto aptuveni 165 000 cilvēku, kas ir deviņi procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Taču valodas lietotāju skaits īpaši jaunākās paaudzes vidū samazinās, tāpēc aicinām latgaliešu valodas pratējus iesaistīties šajā projektā, pievienot savu balsi un tādējādi sniegt savu artavu tās saglabāšanā,” aicina “Balsu talkas” latgaliešu valodas projekta “Bolsu tolka” vadītāja, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta(LU MII) Mākslīgās intelekta laboratorijas zinātniskā asistente Kristīne Pokratniece.
Tēzaurs.lv aicina “Balsu talkā”
Publiskojot Tēzaurs.lv jaunāko versiju, LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija (AiLab) aicina vārdnīcas lietotājus piedalīties “Balsu talkā” – nolasīt vismaz piecus īsus teikumus un pievienot savas runas ierakstu publiskajai latviešu valodas datu kopai, kurā tiek iemūžināta mūsdienās runātā latviešu valoda, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm un veicinātu pētījumu un tehnoloģiju attīstību jau šodien.
“Tēzaurs” ir plaša skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca, kas AiLab tiek izstrādāta kopš 20. gs. 90. gadiem. Tā ir apjomīgākā atvērtā latviešu valodas leksiskā datubāze, kas ietver ne vien vārdu nozīmju skaidrojumus, bet arī gramatisko informāciju, izrunu un locīšanas paradigmas. Biežāk lietoto latviešu valodas vārdu nozīmju dalījums un skaidrojumi ir pilnveidoti, balstoties “Nacionālās korpusu kolekcijas” Korpuss.lv datos, un papildināti ar piemēriem, tulkojumiem un saistīto vārdu nozīmēm (t. sk. sinonīmiem).
Reģistrācija konferencei "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm"
Aicinām piedalīties konferencē "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm", kas notiks 2023. gada 12. septembrī plkst. 13.00-17.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29.
Reģistrācija dalībai konferencē: https://ej.uz/CLARINLV-registracija.
Plašāk par konferences programmu: https://clarin.lv/lv/
Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolas atvērtās lekcijas
Pilna programma šeit.
26.jūlijs, sākot ar 9.20
27.jūlijs, sākot ar 9.20
28.jūlijs, sākot ar 9.20
Raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” otrā epizode
Līdz 10. jūlijam turpinās pieteikšanās Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai
No 25. līdz 28. jūlijam DHELI projekta ietvaros Rīgā notiks Baltijas digitālo humanitāro zinātņu Vasaras skola (BSSDH2023). Rosinām pieteikties studentus un pētniekus, kurus varētu interesēt šādas tēmas:
Digitālo humanitāro zinātņu hakatons Helsinkos #DHH23
Par Helsinkos pieredzēto Haralds vēsta: "Hakatonā kopumā piedalījās ap 50 cilvēku no dažādām valstīm, kas bija sadalīti četrās pētnieciskajās grupās. Piedalījos grupā “Interactional Dynamics of Online Discussions”. Pētījuma izejas dati bija datu kopa no “incel” foruma. Pētījuma mērķis: noskaidrot, kādā veidā foruma dalībnieki komunicē, kas veido konstruktīvu un kas nekonstruktīvu diskusiju, kādas ir izpratnes par savu grupu un par ārējām grupām, kādas valodiskas struktūras tiek lietotas diskusiju mērķu sasniegšanai. Pētījuma gaitā tika aprobētas un pārbaudītas dažādas digitālo humanitāro zinātņu metodes pielietošanai uz interneta foruma datiem. Dalība hakatonā man deva iespēju pārbaudīt vairākas digitālo humanitārzinātņu metodes praksē, kā arī praktiski piedalīties datu apstrādes darbplūsmās, ko īstenoja pētnieciskās grupas locekļi – izmantojot tādas metodes kā sentimentu analīzi, topiku modelēšanu, reģistru pētniecību, korpusu lingvistiku, kā arī darbu ar lielām datu kopām."
Vairāk par hakatonu: https://www.helsinki.fi/en/digital-humanities/dhh23-hackathon/dhh23-themes
Atvērta reģistrācija Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai 2023
Aicinām pieteikties mācībām programmā “Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola: diskursa analīze un digitālā literatūras pētniecība” (Baltic Summer School of Digital Humanities: Discourse Analysis and Digital Literary Studies), kas norisināsies 2023. gada 25.–28. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā klātienē un tiešsaistē Zoom platformā.
Raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” pirmā epizode
Iznākusi pirmā raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” epizode “Runas korpusi”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci Ilzi Auziņu.
Ieraksts pieejams YouTube kanālā “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā”, Spotify kanālā “Klausītava” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā skaņu ierakstu krātuvē SoundCloud.
Pirmais raidījums veltīts runas korpusu izpētei mūsdienās, tekstu un runas korpusu vēsturei, dzīvās valodas pētīšanas specifikai un mākslīgā intelekta apmācīšanai latviešu valodā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis izjautā LU Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci Ilzi Auziņu par latviešu valodas runas atpazīšanas, kā arī par to kā filologi un citi humanitāri izglītoti pētnieki var iekļūt datorlingvistikas un valodu tehnoloģiju jomā.
Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
18. maijā notiks seminārs par runas korpusu izveidi un izmantojumu
2023. gada 18. maijā plkst. 14.00 notiks otrais seminārs digitalhumanities.lv semināru ciklā sadarbībā ar ClarinLV un DARIAH-EU. Seminārs notiks gan klātienē – LNB 5. stāvā Latviešu folkloras krātuves lasītavā, gan attālināti – Zoom platformā.
Reģistrācija: https://ej.uz/runas-
Tiek uzsākta "Balsu talka" – iniciatīva atvērtu runas datu vākšanai
Sadarbojoties LU Matemātikas un informātikas institūtam, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijai un UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai 2023. gada aprīļa beigās tiek uzsākta iniciatīva "Balsu talka". Tās mērķis ir apkopot daudzveidīgus latviešu valodas runas paraugus un to transkripcijas, izveidojot atvērtu un brīvi pieejamu latviešu valodas runas datu kopu vismaz 100 stundu apjomā.
“Balsu talkā” paraugu vākšanai tiek izmantota starptautiski plaši pazīstamā platforma “Mozilla Common Voice”, kur balsu ieraksti tiek vākti daudzās valodās.
Lai piedalītos šajā sociāli un tehnoloģiski nozīmīgajā projektā, interesentiem ir jādodas uz tīmekļa vietni balsutalka.lv, jāizvēlas teikums un tas jāierunā. Ierunāšanai tiek piedāvāti dažādi teksti, taču par godu 4. maijam dalībniekiem būs iespēja pa teikumam ierunāt arī labi pazīstamo Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis”.
“Balsu talka” tiek īstenota Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā “Valodu tehnoloģiju iniciatīva”.