Digitālās humanitārās zinātnes seminārā analizēs “Neputna” grāmatas un kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas
Turpinot pozitīvi uzņemto DH semināru ciklu, kur pētnieki iepazīstina ar savām digitālajām metodēm, 5. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 LFMI LFK lasītavā norisināsies nākamais DH seminārs “Kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas – izdevniecības Neputns grāmatu analīze”.
Dace Krecere-Vule un Haralds Matulis dalīsies ar pieredzi, strādājot ar "Neputna" bibliogrāfijas datu kopu, lai pētītu kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas.
Notiks seminārs par valodas datu tirgus veidošanu mākslīgā intelekta attīstībai
LU Matemātikas un
informātikas institūts, Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrija un SIA “Tilde” sadarbībā ar Eiropas Komisiju
un Latvijas Mākslīgā intelekta centru 22. maijā organizē semināru
par Eiropas Vienotās valodas datu telpas un datu tirgus izveidi
mākslīgā intelekta (MI) attīstībai.
Eiropas Savienība investē miljardus MI pētniecībā, inovācijās un skaitļošanas infrastruktūrā. Tomēr, lai attīstītu tehnoloģijas un izstrādātu līdzvērtīgus MI risinājumus dažādām valodām, kultūrām un nozarēm, ar skaitļošanas resursiem vien ir par maz – nepieciešami arī daudzveidīgi teksta, runas un vizuālie dati.
Lielo valodas modeļu apmācībā dati ir digitālais “zelts”, taču datu apritē joprojām lielā mērā valda neskaidrība un “mežonīgo Rietumu” principi. ES piedāvā regulējumu un tehnisko nodrošinājumu, lai sekmētu godīgu un ilgtspējīgu datu tirgus attīstību – tādu, kur ieguvēji ir ne vien MI risinājumu izstrādātāji, bet arī datu īpašnieki un uzturētāji.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 13. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 13. epizode “MI pratība humanitāram cilvēkam” – Haralds Matulis cilvēcīgā sarunā ar Emergn Latvija vadītāju un Latvijas Universitātes pētnieku Aldi Ērgli par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, kas jāzina humanitāram cilvēkam.
Seminārs “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation”
13. maijā norisināsies sestais seminārs digitalhumanities.lv un DARIAH-LV veidotajā ciklā. Semināru “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation” vadīs viespētnieks Dr. Fransuā Viņāls (Dr. François Vignale) no Lemānas Universitātes. Savā priekšlasījumā viņš iepazīstinās ar starpdisciplināro projektu READ-IT, kas apvieno sociālās zinātnes, digitālās humanitārās zinātnes un datorzinātnes, lai pētītu lasīšanas pieredzi Eiropā dažādos laikos un kontekstos.
24. aprīlī – praktisks DH seminārs "Ko iesākt ar tabulu?!"
LU LFMI Digitālo humanitāro zinātņu (DH) semināru cikls turpina attīstīties. Šopavasar tajā ieviesta jauna tematiskā līnija – “Digitālie rīki, ko es izmantoju”. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt telpu pētniekiem, kuri savā darbā izmanto digitālās metodes, lai dalītos ar praktisku pieredzi: demonstrētu savas darbplūsmas, pastāstītu par izmantotajiem rīkiem un atklāti runātu ne tikai par veiksmēm, bet arī par izaicinājumiem, kļūdām un risinājumiem. Jaunais formāts uzsver pieredzes apmaiņu “no prakses uz praksi”.
Nākamais DH seminārs notiks 24. aprīlī no plkst. 15.00 līdz 17.00, kurā uzstāsies LFMI vadošā pētniece Ieva Vīvere ar priekšlasījumu “Ko iesākt ar tabulu?!”. Tajā tiks aplūkota pieredze darbā ar Skandinieku datiem, kas iegūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Tiks prezentēti eksperimenti ar tādiem rīkiem kā Excel, OpenRefine un NodeGoat, kā arī izklāstīti būtiskākie secinājumi – ko darīt, ko nedarīt un kādus risinājumus būtu vērts apsvērt citādāk.
Sabiedriskā zinātne un mākslīgais intelekts Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanā
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Digitālo humanitāro zinātņu centrs (DHC) un Latvijas Universitātes bibliotēka (LUB) AISTER projekta ietvaros 27. martā un 4. aprīlī organizēja divas Ukrainas kultūras mantojuma datu darbnīcas kā sabiedriskās zinātnes aktivitātes. To dalībnieki – gan ukraiņu kopienas jaunieši un viņu draugi no Young Folks LV, gan akadēmiskās vides pārstāvji un citi interesenti – palīdzēja uzlabot mākslīgā intelekta prototipa spējas atpazīt attēlu elementus Ukrainas etnogrāfisko artefaktu digitālajās kolekcijās.
Darbs noritēja
koprades kampaņām ar Eiropas kultūras mantojuma
institūciju
metadatiem
izveidotajā
platformā Europeana
CrowdHeritage,
strādājot ar AISTER
projekta partnera Web2Learn izstrādāto
prototipu.
RTU izsludina profesora vakanci digitālo humanitāro zinātņu jomā
CLARIN–DARIAH pavasara konferences fokusā – digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūru attīstība
2026. gada 5. martā notika CLARIN–DARIAH pavasara konference, kurā Latvijas un starptautiskie eksperti diskutēja par digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūrām, valodas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta iespējām pētniecībā.
Konferenci atklāja LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns. Pirmajā sēdē, kuru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis, tika aplūkota valodas resursu un digitālo infrastruktūru attīstība Eiropā un Latvijā. Andrius Utka iepazīstināja ar Lietuvas valodas resursiem mākslīgā intelekta laikmetā un CLARIN-LT pieredzi, savukārt Ahmads Kamals sniedza ieskatu DARIAH-SE darbībā un Zviedrijas mezgla attīstībā. Vadošā pētniece LU Matemātikas un informātikas institūtā un LU profesore Inguna Skadiņa atskatījās uz desmit gadiem ar CLARIN, izvērtējot sasniegto un nākotnes perspektīvas, bet Latvijas universitātes asociētā tenūrprofesore un Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone iezīmēja paveikto un izaicinājumus, virzoties uz DARIAH-LV kontaktpunkta izveidi.
Notiks seminārs “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem”
8. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 4 un arī tiešsaistē norisināsies piektais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā ir digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem” pētniece Anda Baklāne stāstīs par to, ka vizualizāciju veidošanas prasmes kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu pētniecības rakstpratībām, to pielietojuma joma ir ļoti plaša, sākot ar tehniskām izpētošajām diagrammām līdz ilustrētām infogrammām un datu mākslai. Seminārā būs iespēja pievērsties datu analīzes tradīcijas ietekmei digitālajās humanitārajās zinātnēs, to saskarpunktiem un atšķirībām. Tiks pārlūkoti dažādi diagrammu tipi – stabiņu un līniju diagrammas, burbuļu un izkaisītās diagrammas, karstuma kartes, ģeogrāfiskās kartes, tīkli un citas vizualizācijas formas, aplūkojot piemērus, kā tie izmantoti vēstures, literatūras un sociālo zinātņu pētniecībā. Tāpat tiks aplūkoti arī datu sagatavošanas jautājumi un rīki, kas lietoti diagrammu veidošanai.
CLARIN & DARIAH pavasara konference 2026: Humanitāro zinātņu digitālā infrastruktūra
2026. gadā 5. martā aicinām piedalīties CLARIN & DARIAH pavasara konferencē, kas LU Sapere Aude zālē (Kalpaka bulvārī 4) no plkst. 11.00 līdz 16.45 pulcēs pētniekus, valodu tehnoloģiju speciālistus un digitālo humanitāro zinātņu interesentus. Šī konference ir stratēģiski nozīmīgs notikums, kas apvieno divas vadošās starptautiskās humanitāro zinātņu pētniecības infrastruktūras: CLARIN ERIC un DARIAH-EU, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un digitālo risinājumu attīstību humanitāro un sociālo zinātņu jomā.
Konferences programmā paredzēti pieredzes stāsti par DARIAH un CLARIN infrastruktūru darbību Latvijā un Eiropā, izceļot to praktisko nozīmi pētniecībā un starpdisciplinārā sadarbībā. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar konkrētiem projektiem, piemēriem un risinājumiem, tiks demonstrēti digitālie rīki, datu un digitālo resursu izmantošana humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Konferences noslēgumā paredzēta diskusija, kurā tiks pārrunāta digitālo infrastruktūra nozīme humanitāro zinātņu attīstībā, izaicinājumi to veidošanā un pētnieku vajadzības.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 12. epizode “Programmēšana un mākslīgais intelekts DH”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 12. epizode “Programmēšana un mākslīgais intelekts DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniecības rīku izstrādātāju Valdi Saulespurēnu.
Saruna klausāma šeit.
Sarunā Valdis Saulespurēns pastāsta par savu ceļu programmēšanā, kā arī par datizraci un mašīnmācīšanās ienākšanu digitālajās humanitārajās zinātnēs laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam. Turpinājumā aplūkojam Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem izstrādātos digitālos rīkus un dažādos atbalsta veidus korpusu veidošanā. Noslēgumā pievēršamies programmēšanas izmaiņām līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos un vieglākajiem veidiem, kā humanitāro zinātņu pētniekiem apgūt programmēšanas pamatprincipus (piemēram, izmantojot Google Colab un Jupyter Notebook).
DHELI seminārs
27. novembrī plkst. 12.30–17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkzinātnes lasītavā (819. telpa) norisināsies Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā (DHELI)" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) noslēguma seminārs.
Pasākumu ievadīs Sanitas Reinsones (LU HZF DHC) ziņojums "Valsts pētījuma programmu ietekme uz digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā", kam sekos projekta CompLing, CompLit un CompFolk darba grupu ziņojumi par būtiskākajiem projekta laikā veikto pētījumu rezultātiem, jau esošo DH rīku un resursu uzlabojumiem un projekta gaitā izstrādātiem jauniem resursiem. Pasākuma noslēdzošajā daļā plānotas paneļdiskusijas "Pārmaiņas DH izglītībā, attīstoties valodu tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam" un "DH nākotne un izaicinājumi: idejas turpmākai pētniecībai".
Notiks seminārs “Kvantitatīvās pieejas vēsturiskajai vizuālajai kultūrai – Padomju kinohroniku piemērs”
5. novembrī plkst. 15.00 tiešsaistē norisināsies ceturtais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Kvantitatīvās pieejas vēsturiskajai vizuālajai kultūrai – Padomju kinohroniku piemērs” (“Quantitative Approaches to Historical Visual Culture – an Example of Soviet Newsreels”) uzstāsies Dr. Mila Oiva, Turku Universitātes profesore. Par gaidāmo semināru viņa saka: “Savā priekšlasījumā es aplūkošu kvantitatīvās vizuālās kultūras izpētes iespējas un izaicinājumus. Balstoties uz maniem un manu kolēģu pētījumiem par Padomju kinohronikām no 1918. līdz 1992. gadam, demonstrēšu, kā daudzdimensionālu attēlu vektoru iebūvējumu un multimodālo lielo valodu modeļu izmantojums var palīdzēt atklāt ilgtermiņa nepārtrauktības un pārmaiņas vēsturiskajos audiovizuālajos materiālos.”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 11. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 11.epizode "Digitālās metodes vēsturespētniecībā", kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Kara muzeja vēsturnieku Jāni Tomaševski.
Sarunā Jānis Tomaševskis stāsta par savu ceļu uz digitālo metožu pielietojumu vēstures pētniecībā. Runājam par attēlu digitālu apstrādi, vai vēsturniekam mūsdienās jāprot Ekselis, vai digitālās metodes piemērotas arī vecākās paaudzes pētniekiem, kā arī ar kritisku vārdu pieminam mākslīgā intelekta rīku nekritisku izmantošanu, un vai digitālā piesātinājuma apstākļos muzeji atgriežas atpakaļ pie analogām un tradicionālākām materiālu pasniegšanas formām.
Kultūras datu vizualizācijas hakatons atmiņas institūcijām un datu analītikas entuziastiem
No 2025. gada 6. oktobra līdz 15. novembrim
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un attālināti
norisināsies datu vizualizācijas mācības un hakatons, kura gaitā
paredzēts pētīt Digitālās bibliotēkas satura un lietojuma
datus un veidot interaktīvas analītiskas vizualizācijas,
izmantojot Microsoft Power BI programmatūru. Sagatavota arī īpaša
līdz šim nepētīta datu kopa – dati par Latvijas medijos
publicētajām literatūras, mākslas, teātra un kino recenzijām
no 2015. līdz 2025. gadam.
Reģistrācija atvērta līdz 30. septembrim vai līdz brīdim, kad būs sasniegts dalībnieku skaita limits. Dalība bez maksas, uzvarētāju komandai iespēja saņemt naudas balvu 500 EUR apjomā. Iespējams pieteikties gan individuāli, gan komandām 2 līdz 6 cilvēku sastāvā.
Reģistrējies šeit: https://forms.gle/7XmsrLVZXsLxnv228
Noslēgusies 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola
No 4. līdz 8. augustam Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notika 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola “Digitālās metodes vēstures pētniecībai”. Tās dalībnieki bija vairāk nekā 50 vēsturnieki, studenti un atmiņas institūciju speciālisti – galvenokārt no Baltijas valstīm un arī no Polijas, Horvātijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Beļģijas un Grieķijas.
Šī vasaras skola sniedz iespēju pārlūkot digitālajās humanitārajās zinātnēs notiekošo, apgūt tehniskas prasmes, kā arī iegūt bagātīgu resursu krājumu un jaunus kontaktus turpmāko ieceru īstenošanai. Šogad pieredzējušu Eiropas digitālo humanitāro zinātņu pētnieku vadībā dalībnieki iepazina aktuālās diskusijas un risinājumus saistībā ar mākslīgā intelekta risinājumiem rokrakstu transkribēšanā, datormetožu pielietojumu iztrūkstošo vēstures datu interpretācijā, lielo valodu modeļu pielietojumu humanitārajās zinātnēs, kā arī tīklu analīzi un vēstures materiālu digitālo kartēšanu.
Notiks 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola Rīgā
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Digitālo humanitāro zinātņu centru un Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina piedalīties 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā (BSSDH 2025), kas norisināsies no 4. līdz 8. augustam Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Rīgā.
Vasaras skola šogad īpašu uzmanību pievērš vēstures pētniecībai digitālajā vidē, piedāvājot teorētiskas lekcijas un praktiskas darbnīcas par mūsdienu digitālajām metodēm humanitārajās zinātnēs. Lekcijas tiešsaistē (Latvijas Universitātes Youtube kanālā un LU LFMI Facebook kontā) būs atvērtas visiem interesentiem, savukārt darbnīcās varēs piedalīties tikai iepriekš reģistrēti dalībnieki.
Aicina pieteikties dalībniekus Kultūras datu vizualizācijas hakatonam
No 2025. gada 6. oktobra līdz 7. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un tiešsaistē norisināsies datu vizualizācijas mācības un hakatons. To organizē LNB sadarbībā ar Latvijas Universitātes Inovāciju un akselerācijas centru, Datu skolu un Normunda Naumaņa biedrību.
Hakatona laikā dalībnieku uzdevums būs izstrādāt interaktīvas tiešsaistes vizualizācijas (rādītāju tāfeli) kultūras mantojuma digitālo resursu satura vai lietotāju datu analīzei. Hakatona mērķis ir radīt jaunus skatījumus uz kultūras mantojuma datiem un to izmantojumu, apvienojot kultūras nozares speciālistu izpratni ar datu analītikas un vizualizācijas jomas iespējām. Hakatona mērķis ir radīt jaunus skatījumus uz kultūras mantojuma datiem un to izmantojumu, apvienojot kultūras nozares speciālistu izpratni ar datu analītikas un vizualizācijas jomas iespējām.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās
zinātnes” 10.epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”,
kurā Haralds Matulis sarunājas ar Dr. philol., LZA goda doktori
Sarmu Kļaviņu.
Šajā epizodē atskatāmies uz datorlingvistikas pirmsākumiem Latvijā. Sarma Kļaviņa stāsta, kā viņa uzsāka studijas matemātiskajā lingvistikā, un kā lingvistikā ienāca datori un skaitļotāji. Runājam par agrīno mašīntulkošanu, tai skaitā bināro tulkošanu un starpniekvalodas paradigmu, kā arī vēlāk sekojošo atteikšanos no mašīntulkošanas sešdesmitajos gados. Galvenie Sarmas Kļaviņas pētījumi datorlingvistikā saistīti ar lingvistisko statistiku, kuras ietvaros tika veikts diplomdarbs par vārdšķiru analīzi, kā arī vēlāk izveidota latviešu publicistikas biežuma vārdnīca.