Aicina pieteikties dalībniekus Kultūras datu vizualizācijas hakatonam
No 2025. gada 6. oktobra līdz 7. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un tiešsaistē norisināsies datu vizualizācijas mācības un hakatons. To organizē LNB sadarbībā ar Latvijas Universitātes Inovāciju un akselerācijas centru, Datu skolu un Normunda Naumaņa biedrību.
Hakatona laikā dalībnieku uzdevums būs izstrādāt interaktīvas tiešsaistes vizualizācijas (rādītāju tāfeli) kultūras mantojuma digitālo resursu satura vai lietotāju datu analīzei. Hakatona mērķis ir radīt jaunus skatījumus uz kultūras mantojuma datiem un to izmantojumu, apvienojot kultūras nozares speciālistu izpratni ar datu analītikas un vizualizācijas jomas iespējām. Hakatona mērķis ir radīt jaunus skatījumus uz kultūras mantojuma datiem un to izmantojumu, apvienojot kultūras nozares speciālistu izpratni ar datu analītikas un vizualizācijas jomas iespējām.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās
zinātnes” 10.epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”,
kurā Haralds Matulis sarunājas ar Dr. philol., LZA goda doktori
Sarmu Kļaviņu.
Šajā epizodē atskatāmies uz datorlingvistikas pirmsākumiem Latvijā. Sarma Kļaviņa stāsta, kā viņa uzsāka studijas matemātiskajā lingvistikā, un kā lingvistikā ienāca datori un skaitļotāji. Runājam par agrīno mašīntulkošanu, tai skaitā bināro tulkošanu un starpniekvalodas paradigmu, kā arī vēlāk sekojošo atteikšanos no mašīntulkošanas sešdesmitajos gados. Galvenie Sarmas Kļaviņas pētījumi datorlingvistikā saistīti ar lingvistisko statistiku, kuras ietvaros tika veikts diplomdarbs par vārdšķiru analīzi, kā arī vēlāk izveidota latviešu publicistikas biežuma vārdnīca.
Notiks seminārs “Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pieredze MI rīku izmantošanā: jauna pieeja vēsturisko dokumentu pieejamības veicināšanā”
21. maijā plkst. 15.00 tiešsaistē norisināsies trešais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pieredze MI rīku izmantošanā: jauna pieeja vēsturisko dokumentu pieejamības veicināšanā” runās Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva eksperte Natālija Lāce. Arhīvu nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – fotogrāfijas, video un skaņas ieraksti vairs nav tikai statiski vēstures liecinieki, bet gan dinamiska informācija, kuras pārvaldībai nepieciešami inovatīvi risinājumi. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs aktīvi testē un savā ikdienas darbā ievieš mākslīgā intelekta rīkus, lai uzlabotu dokumentu aprakstīšanu, meklēšanu un pieejamību, tādējādi padarot arhīva krājumu pieejamāku un vieglāk izmantojamu pētniekiem un sabiedrībai.
6.–7. maijā Rīgā notiks PhD Jana Hajiča lekcijas un darbnīcas “Digitālā muzikoloģija un gregorisko dziedājumu datoranalīze”
Šā gada 6.–7. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (K. Barona iela 1) ar lekcijām un darbnīcām viesosies PhD Jans Hajičs (Jan Hajič, jr). Divās lekcijās un divās praktiskajās nodarbībās viņš iepazīstinās ar digitālo muzikoloģiju un parādīs tās stiprās puses un ierobežojumus. Lekcijas un darbnīcas paredzētas visu līmeņu muzikologiem (un mūziķiem), sākot no studentiem, kas domā par savu diplomdarbu, līdz vadošajiem pētniekiem, kas strādā pie pētniecības projektu pieteikumiem. Nav nepieciešamas priekšzināšanas datorzinātnēs, taču aicināti ir arī muzikāli noskaņoti datorzinātnieki.
Radīts mākslīgā intelekta rīks latgaliešu valodas runas atpazīšanai un transkribēšanai
LU Matemātikas un
informātikas institūta (LU MII) Mākslīgā intelekta laboratorijas
pētnieki apmācījuši pirmo mākslīgā intelekta (MI) modeli latgaliešu
valodas runas atpazīšanai un uz tā bāzes izstrādājuši praktiski
izmantojamu latgaliešu valodas runas transkribēšanas
rīku. Jaunais
MI modelis un rīks ir brīvi pieejami gan galalietotājiem, gan
valodu tehnoloģiju risinājumu izstrādātājiem.
“Latgaliešu valoda ir neatņemams Latvijas lingvistiskais un kultūrvēsturiskais mantojums un būtiska nacionālās identitātes daļa aptuveni 165 000 mūsu valsts iedzīvotāju, tādēļ ir svarīgi nodrošināt latgaliešu valodas pilnvērtīgu pastāvēšanu un attīstību arī digitālajā telpā,” norāda LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis. “Esam gandarīti, ka kopā ar partneriem mums ir izdevies izveidot pirmo praktiski izmantojamo MI modeli, kas spēj saprast un pierakstīt latgaliešu valodā runāto. Latviešu valodai šādi risinājumi ir pieejami jau vairāk nekā desmit gadus, un nu arī latgaliešu valodai runas tehnoloģiju nodrošinājums pietuvinājies līmenim, kāds tas ir latviešu valodai.”
Aicinām uz semināru "Digitālo humanitāro zinātņu resursu un rīku piekļūstamība"
Aicinām uz semināru "Digitālo humanitāro zinātņu resursu un rīku piekļūstamība", kurā tiks pamatota digitālās vides īpaši digitālo humanitāro zinātņu veidoto resursu un rīku piekļūstamības nepieciešamība, paskaidroti tīmekļvietņu piekļūstamības regulējumi un prasības. Komentēti būtiskākie piekļūstamības aspekti, kā piemērus izmantojot VPP DHELI projekta partneru veidotos rīkus un resursus.
Semināra vadītājs: Pēteris Jurčenko, digitālās lietojamības un piekļūstamības eksperts.
Mērķauditorija: digitālo resursu un rīku programmētāji, dizaineri, satura veidotāji, projektu vadītāji.
Norises formāts: klātienes seminārs.
Norises
laiks: 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 15.00-16.30.
Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, LFK lasītavā.
Reģistrācija: https://EJ.UZ/DH-SEMINARS-PIEKLUSTAMIBA
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 9. epizode “Valodniecība digitālajā laikmetā”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 9. epizode “Valodniecība digitālajā laikmetā”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Dr. philol. Sandu Rapu, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktori.
Šajā epizodē sarunājamies par to, ko dara Latviešu valodas institūts (LaVI) un kādu lomu digitālās tehnoloģijas spēlē valodniecības un latviešu valodas attīstībā. Vai valodu tehnoloģijas atņems darbu valodniekiem? Kā notiek jaunu vārdu veidošanās latviešu valodā un kurš tos iekļauj vārdnīcās? Kā sabiedrība var iesaistīties digitālajās talkās? Kā arī apspriedām, ko pagaidām vēl nav iespējams pētīt digitāli, un minam, kad būs izpētīti visi senie teksti latviešu valodā.
Atskats uz DHNB2025 konferenci Tartu
No 3. līdz 7. martam Tartu notika ikgadējā Ziemeļvalstu un Baltijas digitālo humanitāro zinātņu konference "Digital Humanities in the Nordic and Baltic Countries" (DHNB2025), kurā plaši tika pārstāvēta arī Latvijas pētnieku kopiena.
DHNB konference ir lielākais digitālo
humanitāro zinātņu pasākums reģionā, kas pulcē pētniekus, studentus
un profesionāļus, kuri interesējas par digitālo metožu pielietojumu
humanitārajās, sociālajās zinātnēs un mākslā, kā arī GLAM sektora
(galerijas, bibliotēkas, arhīvi un muzeji) pārstāvjus, kuru ikdiena
saistīta ar digitālo rīku un resursu veidošanu un uzturēšanu. Šogad
konferences tēma bija "Digitālie sapņi un prakses".
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās vairāki LU LFMI pētnieki – Sandis Laime, Jānis Daugavietis, Haralds Matulis, Dāvis Enģelis, Ilze Ļaksa-Timinska, Ieva Vīvere. Konferences darbnīcās piedalījās arī Elvis Friks un Laura Švītiņa.
Aicinām pieteikties 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai
Atvērta pieteikšanās 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai “Digitālās metodes vēstures pētniecībā”, kas notiks no 4. līdz 8. augustam Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tēmām, kas ir aktuālas vēstures pētniekiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par vēstures un humanitāro zinātņu pētniecību, izmantojot digitālās metodes. Lekcijās un semināros tiks aplūkots – ar mākslīgo intelektu apstrādāta rokraksta tekstu transkripcija, tīkla vizualizācijas, vēsturiskie tīkli, telpiskā analīze un kartēšana (GIS), kā arī praktiska iepazīšanās ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Programma vēl tiek papildināta.
Līdz 20. martam aicinām pieteikties visus interesentus, aizpildot šo formu.
Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā šeit.
Konference "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados"
LU HZF Latviešu valodas institūts aicina uz akadēmiķa Jāņa Endzelīna 152. dzimšanas dienas atcerei veltīto starptautisko zinātnisko konferenci „No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados”, kas notiks 20. un 21. februārī Kalpaka bulvārī 4. Konference noritēs divās paralēlās sekcijās (kopā 10 sēdēs) LU Konferenču zālē 2. stāvā un 108. telpā 1. stāvā.
Šogad konference, pieminot pirmās latviešu valodā izdotās grāmatas piecsimtgadi, aptver plašu referātu tematiku: priekšlasījumi būs veltīti latviešu un lietuviešu senajiem tekstiem, valodu kontaktiem, dialektoloģijai, gramatikai, latviešu, lietuviešu un prūšu īpašvārdiem, terminu attīstībai, mašīntulkojumvalodai, jaunvārdiem, diasporas valodai, vieglajai un vienkāršajai valodai, mezglu rakstiem un daudzām citām tēmām. Vairāki referāti būs veltīti arī digitālo humanitāro zinātņu tematikai, piemēram, elektroniskajām vārdnīcām, valodas lietotnēm, savukārt dažādiem valodas korpusiem un to izmantojumam būs veltīta atsevišķa sēde.
Konferencē ar 50 referātiem piedalīsies 69 zinātnieki no 5 valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Zviedrijas).
Programma pieejama šeit.
Konferenci atbalsta Valsts pētījumu programmas projekts „Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002).
Iespēja piedalīties Digitālo Humanitāro zinātņu ievadkursā RTU
RTU starptautiskā maģistra studiju programma "Digital Humanities" piedāvā iespēju piedalīties kursā "Introduction to Digital Humanities", ko 2025. gada pavasara semestrī (14.02.2025. – 13.06.2025.) docēs pasniedzēji Ahmad Kamal no Linnaeus University Zviedrijā un Patrick Gavin no Huron University Kanādā. Šis kurss notiek jau vairākus gadus, un atsauksmes no studentiem ir lieliskas!
Šajā semestrī tiek piedāvātas 10 vietas klausītājiem no citām
universitātēm vai ikvienam interesentam. Ir iespējams saņemt arī
kredītpunktus – studiju kurss ir 4 KP jeb 6 ECTS apjomā.
Pieteikšanās līdz 2025. gada 13. februāra plkst.
12.00.
Tiešsaistes lekcijas sāksies 2025. gada 14. februārī, notiks angļu
valodā, kopumā 16 nedēļu garumā katru piektdienu no plkst. 16.30
līdz 19.50.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci un profesori, Dr. sc. comp. Ingunu Skadiņu.
Šajā sērijā aplūkojam valodu tehnoloģiju vēsturi Latvijā un kas bija pirmais digitālais resurss latviešu valodā. Kā aizsākās LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija (AiLab)? Ar ko atšķiras darbs pētnieciskā institūcijā un industrijā? Kā humanitāro jomu studenti var nokļūt valodu tehnoloģiju nozarē? Kā arī vienmēr aktuālais jautājums, vai ir jāmāk programmēt, lai strādātu šajā nozarē, un vai chatGPT ir mainījis to, kā cilvēki programmē un mācās programmēt. Epizodē arī atbildam uz jautājumu par lielo valodu modeļu attīstību latviešu valodā, noderīgiem studiju kursiem projekta Valodu tehnoloģiju iniciatīvas (VTI) ietvaros un valodas resursiem pētniecības infrastruktūras CLARIN repozitorijā.
Latgaliešu valodas tēzaura pilotversijas atklāšana
14. decembrī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 8. stāva lasītavā būs iespēja satikties un aprunāties ar divu projektu pārstāvjiem, kuri prezentēs pilotversiju latgaliešu valodas tēzauram un piemiņas un atklāsmes grāmatu “Vitolds Valeinis: personība un darbi”. Tāpat būs iespēja sveikt profesori Lidiju Leikumu viņas 70. dzimšanas dienā, informēja pasākuma koordinatore Ilga Šuplinska.
Seminārs "Pēcpusdienas LATE"
2024. gada 19. decembrī plkst. 12.00–15.00 Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, notiks seminārs “Pēcpusdienas LATE: sarunas par latviešu valodu un tehnoloģijām”, kurā tiks prezentēti VPP “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (VPP-LETONIKA-2021/1-0006) rezultāti, kā arī demonstrēti projekta laikā tapušie digitālie rīki un resursi.
Pieteikšanās konferencei "Valodas sistēma, morfēmika un derivatīvā morfoloģija"
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties 60. prof. Artura Ozola dienas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valodas sistēma, morfēmika un derivatīvā morfoloģija” 2025. gada 20. un 21. martā.
2025. gada konference veltīta valodas gramatiskajai un leksiskajai sistēmai un tās struktūras jautājumiem, to aprakstam un interpretācijai gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā, tuvāk pievēršoties morfēmikai un vārddarināšanai.
Pieteikšanās konferencei "Gramatika un korpusi"
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa izsludina pieteikšanos uz 10. starptautisko konferenci "Gramatika un korpusi" (G&C), kas notiks Latvijas Universitātē no 2025. gada 26. jūnija līdz 2025. gada 28. jūnijam.
Tiek gaidīti pieteikumi, kas veicina teorētisko un praktisko izpratni un zināšanas par dabisko valodu gramatiskās sistēmas struktūru un likumsakarībām, izmantojot korpusus un korpuslingvistiskās metodes atsevišķu valodu, valodu paveidu un valodu kontaktu aprakstā un teorētiskajā analīzē. Lai gan fokusā ir baltu valodas (latviešu un lietuviešu valodas), tikpat gaidīti arī darbi par ģermāņu valodām, tostarp angļu, romāņu, somugru, somugru, slāvu un citām valodām.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 7. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 7. epizode “DH no politikas veidotāju skatpunkta”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītāju Edvardu Franci Kuku.
Raidierakstā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, sākot ar to, kad un kā pētniekiem vērts sazināties ar IZM par sevi interesējošajiem jautājumiem? Kā top Valsts pētījumu programmas? Kas ir RIS3 un vai nošķīrums starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm vēl arvien ir spēkā? Kāda ir DH saikne ar sociālajām zinātnēm un valodu tehnoloģijām? Kā arī, kas ir augstas digitālās prasmes, kas ir mikrokvalifikācijas, un Edvarda Kuka ieteikumi jauniem pētniekiem.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Norisinās 6. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola
No 22. līdz 26. jūlijam Rīgā norisinās ikgadējā Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola (BSSDH 2024), pulcējot vairāk nekā 80 dalībnieku no 18 valstīm. Šī gada BSSDH fokusā – lielie valodu modeļi un mazās valodas – tēma, kas Latvijas humanitāro zinātņu pētniecībā jo sevišķi nozīmīga. Vasaras skolas izglītības programmā iesaistīti gan ārvalstu pasniedzēji, gan arī Latvijas pētnieki un mācībspēki.
Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola noris jau sesto gadu. Tā ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar humanitāro zinātņu datiem, līdz datu analīzes rezultātu interpretācijas un vizualizēšanas prasmēm.
BSSDH 2024 organizatori – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un LU Sociālo zinātņu fakultāte, kas par apgūto programmu nodrošina iespēju studējošajiem iegūt kredītpunktus.
Pieejama “Digitālās pētniecības seriāls” jaunākā sērija “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija”
Pieejama “Digitālās pētniecības seriāls” jaunākā sērija “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija”, kurā aplūkota latviešu vecās drukas – gotu burtu jeb fraktūras rakstības – vēsture un digitalizācija!
Vecā druka mūsdienās tiek uztverta kā kaut kas senatnīgs un dekoratīvs, un liela daļa cilvēku to nemaz vairs neprot izlasīt. Lai vecajā drukā iespiestos tekstus padarītu lasāmus mūsdienu lasītājiem, tos iespējams digitalizēt un automatizēti pārveidot mūsdienu rakstībā. Tomēr šis process nav vienkāršs, un tas ir saistīts ar latviešu vecās drukas veidošanas vēsturi, kurā bijis daudz meklējumu un eksperimentu.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 6. epizode
Publicēta raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 6. epizode “Apdraudētās kopienas: lībieši un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu. Skaties ierakstu iniciatīvas “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā” YouTube kanālā un klausies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Spotify kanālā “Klausītava” un Soundcloud.
Valts Ernštreits sarunā ar Haraldu Matuli apskata kā digitālu resursu veidošana palīdz saglabāt un popularizēt lībiešu valodu un kultūru. Darbā ar mazu resursu valodām digitālie resursi atvieglo dokumentēšanu, pētniecību un standartizāciju, paātrinot piekļuvi datiem un pētījumu rezultātiem. Šāda pieeja sniedz iespēju efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt pieejamību un radīt valodas vidi ar iespēju komunicēt lībiešu valodā, kas ir īpaši svarīgi izkliedētajai lībiešu kopienai un pētniekiem. Sarunas laikā tika ieskicēti arī nākotnes plāni un izaicinājumi – lībiešu valodas runas sintēze, digitālo resursu lietojamības un saskarnes dizaina uzlabojumi.