Norises
11.07.2024.
Pieejama “Digitālās pētniecības seriāls” jaunākā sērija “Latviešu seno burtveidolu digitalizācija”, kurā aplūkota latviešu vecās drukas – gotu burtu jeb fraktūras rakstības – vēsture un digitalizācija.
Vecā druka mūsdienās tiek uztverta kā kaut kas senatnīgs un dekoratīvs, un liela daļa cilvēku to nemaz vairs neprot izlasīt. Lai vecajā drukā iespiestos tekstus padarītu lasāmus mūsdienu lasītājiem, tos iespējams digitalizēt un automatizēti pārveidot mūsdienu rakstībā. Tomēr šis process nav vienkāršs, un tas ir saistīts ar latviešu vecās drukas veidošanas vēsturi, kurā bijis daudz meklējumu un eksperimentu.
Sērijas satura veidotāji ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības vadītājs Pauls Daija un digitālo tehnoloģiju speciālisti un pētnieki Anda Baklāne un Valdis Saulespurēns.
Sērija pieejama šeit.
26.06.–28.06.2024.
Konference "Livonica 3 + Minor Finnic Languages 2 = 5"
Rīgā notika starptautiska konference "Livonica 3 + Minor Finnic Languages 2 = 5". Konference veltīta pētījumiem, kas saistīti ar lībiešiem, viņu valodu, kultūru un vēsturi. Projektu konferencē pārstāvēja LU LI pētnieks Valts Ernštreits ar priekšlasījumu "Using AI to expand limited linguistic data
".
Šī gada 20. jūnijā Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības kongresa ietvaros Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā notika digitalhumanities.lv seminārs, kas top sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU.
To vadīja neatkarīgais pētnieks Džošua Hagedorns (ASV). Praktiskā semināra centrā bija darbs ar folkloras tekstu korpusiem.
Publicēta raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 6. epizode “Apdraudētās kopienas: lībieši un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu.
Valts Ernštreits sarunā ar Haraldu Matuli apskata kā digitālu resursu veidošana palīdz saglabāt un popularizēt lībiešu valodu un kultūru. Darbā ar mazu resursu valodām digitālie resursi atvieglo dokumentēšanu, pētniecību un standartizāciju, paātrinot piekļuvi datiem un pētījumu rezultātiem. Šāda pieeja sniedz iespēju efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt pieejamību un radīt valodas vidi ar iespēju komunicēt lībiešu valodā, kas ir īpaši svarīgi izkliedētajai lībiešu kopienai un pētniekiem. Sarunas laikā tika ieskicēti arī nākotnes plāni un izaicinājumi – lībiešu valodas runas sintēze, digitālo resursu lietojamības un saskarnes dizaina uzlabojumi.
2024. gada 13.–16. jūnijā Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkota notika Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konference, kas šogad noritēja 29. reizi. Pasākums pulcēja zinātniekus, kuru fokusā ir Baltijas jūras reģiona izpēte. Konferencē piedalījās dalībnieki no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu jomām, kā arī izglītības, tehnoloģiju, starptautiskās drošības un labklājības nozarēm. Projektu konferencē pārstāvēja LU LFMI pētnieku Sanitas Reinsones, Sanda Laimes, Ritas Grīnvaldes referāts "A Century of Networks: Archives of Latvian Folklore".
27.05.–31.05.2024.
DHNB2024
No 27. līdz 31. maijam Reikjavīkā (Islandē) notika 8. Ziemeļvalstu un Baltijas digitālo humanitāro zinātņu konference (#DHNB2024). Tajā projekts tika pārstāvēts ar LU LFMI jauno zinātnieku Haralda Matuļa, Ilzes Ļaksas-Timinskas un Elvīras Žvartes referātu "Representativity, Biases and Choices in Digital Corpora Curation: Latvian Diary Corpus", kā arī LNB pārstāvju Andas Baklānes, Valda Saulespurēna referātiem "Baltic Summer School of Digital Humanities: Towards Collaborative Learning", "From Experimentation to Experience: Lessons Learned from the Intersections between Digital Humanities and Cultural Heritage" un "LatSenRom (1879-1940): the creation and iterations of the corpus of Latvian early novels"
24.05.–25.05.2024.
Nikole Naua piedalījās konferencē "Contested Languages in the Old World"
Varšavā (Polijā) norisinājās konference "Contested Languages in the Old World", kurā projektu pārstāvēja RTA pētniece Nikole Naua ar referātu "Abstand and Ausbau in Latgalian language planning: theory and practice".
22.05.2024.
Notika
Džovanni Pjetro Vitāli vadīts seminārs
Tiešsaistē norisinājās jau otrais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā – digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Šajā reizē tēmu “Izsekojot nacistu-fašistu vardarbībai, lai reinterpretētu Otrā pasaules kara vēsturi. Deportācijas un kara slaktiņi Itālijā no 1943. līdz 1945. gadam no arhīva uz digitālo formātu” prezentēja asociētais profesors Džovanni Pjetro Vitāli (Giovanni Pietro Vitali). Šī semināra mērķis bija analizēt vēsturnieka darbu, saskaroties ar avotiem un digitālo rīku piedāvātajām iespējām. Izmantojot datu vizualizācijas metodes, tika prezentēts piecus gadus ilgs darbs ar arhīvu avotiem par vardarbību, kas pastrādāta pret civiliedzīvotājiem Itālijā laikā no 1943. līdz 1945. gadam.
10.05.–11.05.2024.
Konference “Daudzvalodība Latgalē. Pagātne – tagadne-perspektīvas”
Starptautiskajā konferencē “Daudzvalodība Latgalē. Pagātne – tagadne-perspektīvas”, kas norisinājās Rēzeknē un Varakļānos, projekts tiek pārstāvēts ar Angelikas Juško-Štekeles, Antras Kļavinskas, Sanda Laimes referātu “Valodas kodu maiņa latgaliešu tekstos LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv”.
Programma pieejama šeit.
27.03.2024.
Notika seminārs “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai”
Tiešsaistē norisinājās pirmais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā bija digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Semināru “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai” vadīja LU LFMI pētnieks Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis. Pirmā semināra uzdevums bija pētniekiem un studentiem dot vispārīgu ieskatu pētniecības datu (research data) politikā un praksē.
DHELI projektu pārstāvēja 13 prezentācijas.
12.04.2024.
Publicēta raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode
Publicēta raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar RTU Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu. Skaties ierakstu iniciatīvas “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā” YouTube kanālā un klausies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Spotify kanālā “Klausītava” un Soundcloud.
Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē.
Dr. philol. prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām.
Projekts "Bolsu tolka" saņem Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks"
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.
Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.
31.01.2024.
Dalība sekcijā "Gramatika un valodas elektroniskie resursi"
82. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences sekcijā "Gramatika un valodas elektroniskie resursi" projekts tika pārstāvēts ar LU LI pētnieces Mildas Kurpnieces referētu "Digitālās metodes valodas izmaiņu noteikšanā (lībiešu piemērs)".
Programma šeit.
Šajā semestrī piedāvājam 10 vietas klausītājiem no citām universitātēm vai ikvienam interesentam. Ir iespējams saņemt arī kredītpunktus – studiju kurss ir 4 KP jeb 6 ECTS apjomā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 14. februāra plkst. 12:00
Lekcijas sāksies 2024. gada 16. februārī, notiks angļu valodā, kopumā 16 nedēļu garumā katru piektdienu no plkst. 16.30 līdz 19.50
Darbs kursā būs intensīvs, bet iegūtās zināšanas – neatsveramas!
Interesentiem pieteikties, aizpildot šo veidlapu: https://ej.uz/Intro-DH-2024
25.01.2024.
LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone ar plenārreferātu piedalās Daugavpils Universitātes humanitāro zinātņu konferencē
2024. gada 25.–26. janvārī Daugavpils Universitāte pulcēja Latvijas un ārvalstu humanitāro zinātņu pētniekus uz starptautisku konferenci, kurā ar plenārreferātu "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā: jaunākās norises, tendences,
perspektīvas" piedalījās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Vairāk par notikumu: https://lasijumi.du.lv/lv
2024. gada 12. janvārī notika četrpadsmitais starptautiskais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”, kas tika veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem. Tajā piedalījās arī LU LaVI pētnieces Anta Trumpa un Renāte Siliņa-Piņķe ar vēstījumu "Jaunas meklēšanas iespējas korpusā SENIE: prezentācija".
https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/82301/
Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.
- Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis
- Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
- Dalības maksa: Nav
- Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris
- Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024
Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē. Baltijas DH forums ilgs divas dienas – pirmajā dienā notiks Baltijas DH kopienu un Eiropas infrastruktūru pārstāvju organizētas priekšlasījumu un diskusiju sesijas. Savukārt otrajā dienā galvenā uzmanība tiks pievērsta sadarbības tīklu veidošanai, DH projektu, digitālo rīku un izglītības iniciatīvu prezentēšanai, ko papildinās semināri par sadarbības projektiem un finansējuma piesaistes stratēģijām.
Pieteikties dalībai Baltijas DH foruma "Demonstrāciju un sadarbības tīklu veidošanas” sesijai otrajā dienā var šeit, iesniedzot 200–250 vārdu garu anotāciju vienā no 3 kategorijām – DH resursi un rīki, pētniecības projekti vai izglītības iniciatīvas. Aicinām pieteikt prezentācijas dažādās ar DH saistītās jomās!
Saziņai: [email protected]
RTU piedāvā iespēju apmeklēt divus prof. Stjuarta Dana (Stuart Dunn, King’s College London) tiešsaistes seminārus.
Pirmais seminārs notika 27. novembrī plkst. 14:30 un bija veltīts metodoloģiskajam plurālismam: pētījumu plānošanai un īstenošanai no sociālajām zinātnēm līdz DH.
Kā izstrādāt pētījumu projektu digitālajās humanitārajās zinātnēs (DH)? Tas ir daudz plašāks un abstraktāks jautājums nekā tas, ar ko varētu sastapties "tradicionālajās" humanitāro zinātņu nozarēs, un, protams, daudz plašāks nekā tas, ar ko varētu sastapties sociālajās zinātnēs, kur pētījumu dizaina prakse ir vairāk vai mazāk patstāvīga disciplīna. Seminārā tika aplūkotas dažas no šīm praksēm un apsvērts, kā tās var (un nevar) pārnest uz DH jomu. Kā mēs varam izmantot citu jomu pieredzi, lai piešķirtu nianses un lielāku racionalizāciju atšķirībai starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem (vai pat zināšanām)? Kā sākumpunktu profesors izmantoja vecu bloga ierakstu, ko viņš rakstījis, pievēršoties šim jautājumam, un turpinājumā ilustrēja dažas iespējamās atbildes no jaunākās Routledge International Handbook of Research Methods in Digital Humanities (2020, līdzredaktors – prof. Dans).
23.11.2023.
Pētnieces Sanita Martena un Nicole Nau uzstājas Liepājas Universitātes rīkotajā konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti"
2023. gada 23. un 24. novembrī Liepājas Universitātē norisinājās 28. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti", kurā piedalījās arī divas "DHELI" projekta pētnieces – RTA profesore Sanita Martena ar referātu "Lingvistiskā ainava valodniecībā un valodu izglītībā: Vērēmu pagasta mājvārdi" un valodniece Nicole Nau ar referātu "Valodas daudzveidība kā izaicinājums leksikogrāfijā: latgaliešu
tezaurs". Vairāk par notikumu: https://vards.liepu.lv/lv
CERN Baltijas konference (CBC) ir ikgadējs pasākums, ko rīko kāda no CERN Baltijas grupas (CBG) augstākās izglītības vai pētniecības iestādēm ar mērķi apvienot un paplašināt Baltijas valstu zinātnieku kopienu, kas strādā ar CERN saistītajās pētniecības jomās.
Tajā projektu pārstāvēja LU LI pētnieks Valts Ernštreits ar prezentāciju "Building the Future Diversity: the University of Latvia Livonian Institute".
Tartu notika starptautiska konference "Finnic Contacts", kas pulcēja dažādu nozaru pārstāvjus no Igaunijas un ārvalstīm. Tajā piedalījās LU LI pārstāve Milda Kurpniece ar priekšlasījumu "Livonian jussive in an areal context".
2023. gada 12. septembrī LU MII sadarbībā ar digitalhumanities.lv un DHELI projektu rīkoja ikgadējo CLARIN-LV konferenci "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm", kurā ar savām zināšanām dalījās Kaspars Bērziņš (VPC), Maciej Ogrodniczuk (CLARIN ERIC), Edward Gray (DARIAH EU), Inguna Skadiņa (LU MII), Anta Trumpa un Sanda Rapa (LU LaVI), Anda Baklāne (LNB), Antra Kļavinska (RTA), Sanita Reinsone un Sandis Laime (LU LFMI), Valts Ernštreits (LU Lībiešu institūts), Baiba Saulīte un Ilze Auziņa (LU MII).
Visi konferences materiāli apkopoti šeit.
Iznākusi otrā raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” epizode “Ko darīt DH iesācējiem”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LNB Digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāju Andu Baklāni. Ieraksts pieejams YouTube kanālā “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā”.
No 23. maija līdz 3. jūnijam Helsinkos norisinājās digitālo humanitāro zinātņu hakatons, kurā piedalījās arī LU LFMI vadītā DHELI projekta norišu koordinators Haralds Matulis. Par Helsinkos pieredzēto Haralds vēsta: "Hakatonā kopumā piedalījās ap 50 cilvēku no dažādām valstīm, kas bija sadalīti četrās pētnieciskajās grupās. Piedalījos grupā “Interactional Dynamics of Online Discussions”. Pētījuma izejas dati bija datu kopa no “incel” foruma. Pētījuma mērķis: noskaidrot, kādā veidā foruma dalībnieki komunicē, kas veido konstruktīvu un kas nekonstruktīvu diskusiju, kādas ir izpratnes par savu grupu un par ārējām grupām, kādas valodiskas struktūras tiek lietotas diskusiju mērķu sasniegšanai. Pētījuma gaitā tika aprobētas un pārbaudītas dažādas digitālo humanitāro zinātņu metodes pielietošanai uz interneta foruma datiem. Dalība hakatonā man deva iespēju pārbaudīt vairākas digitālo humanitārzinātņu metodes praksē, kā arī praktiski piedalīties datu apstrādes darbplūsmās, ko īstenoja pētnieciskās grupas locekļi – izmantojot tādas metodes kā sentimentu analīzi, topiku modelēšanu, reģistru pētniecību, korpusu lingvistiku, kā arī darbu ar lielām datu kopām." Vairāk par hakatonu šeit.
Iznākusi pirmā raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” epizode “Runas korpusi”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU MII vadošo pētnieci Ilzi Auziņu.
Ieraksts pieejams YouTube kanālā “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā”, Spotify kanālā “Klausītava” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā skaņu ierakstu krātuvē SoundCloud.
Pirmais raidījums veltīts runas korpusu izpētei mūsdienās, tekstu un runas korpusu vēsturei, dzīvās valodas pētīšanas specifikai un mākslīgā intelekta apmācīšanai latviešu valodā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis izjautā LU MII vadošo pētnieci Ilzi Auziņu par latviešu valodas runas atpazīšanas, kā arī par to kā filologi un citi humanitāri izglītoti pētnieki var iekļūt datorlingvistikas un valodu tehnoloģiju jomā.
Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU LFMI un LNB.
- "Runas korpusu nozīme valodu tehnoloģiju izstrādē" (Ilze Auziņa, LU Matemātikas un informātikas institūts);
- "Mūsdienu latgaliešu runas korpusa izveide mazāk lietoto valodu dokumentēšanas kontekstā" (Antra Kļavinska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija);
- "Runas datu apstrāde programmā ELAN" (Ilze Auziņa, Guna Rābante-Buša, LU Matemātikas un informātikas institūts).
Semināru cikls tiek organizēts sadarbībā ar valodas tehnoloģiju un digitālo humanitāro zinātņu Eiropas pētniecības infrastruktūrām CLARIN-EU un DARIAH-ERIC.
Programma pieejama šeit.
4. aprīlī projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstošas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā (DHELI)” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) RTA darba grupa Rēzeknē rīkoja starptautisku semināru, kura mērķis bija dalīties pieredzē par reģionālo un mazāk lietoto valodu (tostarp latgaliešu valodas) digitālo resursu izveidi. Daļēji klātienē, daļēji attālināti seminārā piedalījās kolēģi no Veru institūta (Igaunija), Frīzu akadēmijas (Nīderlande) un Helsinku Universitātes (Somija). Semināra dalībnieki prezentēja savus izveidotos digitālos resursus, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām.
RTU ETHZF maģistra studiju programma "Digitālā humanitārās zinātnes" jau trešo gadu piedāvā iespēju no 2023. gada februārim līdz jūnijam piedalīties kursā "Introduction to Digital Humanities", kuru pavasara semestrī pasniegs pasniedzēji no Lineja universitātes Zviedrijā.
Studēt gribētājiem vēl ir pieejamas vairākas brīvas vietas! Kursa laikā būs iespēja iegūt arī kredītpunktus. Lekcijas notiks angļu valodā 16 nedēļu garumā. Darbs būs intensīvs, bet iegūtās zināšanas to pilnībā atsvērs.
Dalībniekiem pieteikties, sūtot e-pastu uz [email protected]; uzrakstiet īsu informāciju par sevi (pētniecība, interešu joma, studiju programma); norādiet, vai būs nepieciešami kredītpunkti.
08.02.2023
DH seminārs LU LFMI
Ikmēneša seminārā "DH vēlās brokastis", kas notiek LU LFMI, viesojas LNB digitālās pētniecības attīstības projektu vadītāja un LU HZF zinātniskā grāda pretendente Anda Baklāne. Seminārā diskusijas par BSSDH 2023 vasaras skolu un LNB jaunumiem digitālo resursu jomā.
Kaut arī darbs DHELI projektā rit jau kādu laiku, šodien notiek pirmā koordinējošās grupas sanāksme. Diskutējam par projekta pieteikuma vērtētāju rekomendācijām un plānojam, kā tās iestrādāt darba plānā, apspriežam darba organizēšanu un plānojam tuvākos pasākumus. Esam arī tikko saņēmuši starptautisko ekspertu izvērtējumu iepriekšējam DH VPP projektam. Tas ir ļoti pozitīvs un iedvesmojošs!
Informācija par projektu
Projekts “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” jeb DHELI tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” ietvaros.
- Projekta Nr.: VPP-IZM-DH-2022/1-0002
- Projekta īstenošanas periods: 15.12.2022.– 14.12.2025.
- Projekta kopējais finansējums: 1 217 700 EUR
- Projekta finansētājs: LR Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Zinātnes padome
- Projekta partneri: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII), Latvijas Universitātes Lībiešu institūts (LU LI) un Latviešu valodas institūts (LU LaVi), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).
Kontaktinformācija: [email protected]
Projekta vadītāja: Sanita Reinsone
Kopsavilkums
Projekta mērķis ir veicināt digitālo humanitāro zinātņu pētniecību Latvijā, nodrošinot līdzsvarotu programmu, lai (1) atbalstītu esošo humanitārajām zinātnēm paredzēto digitālo resursu un rīku attīstību, izvairoties no nevienmērīgas attīstības un veicinot to izmantošanu pētniecībā un izglītībā; (2) novērstu DH resursu un rīku sadrumstalotību un nevajadzīgu dublēšanos, veidojot partnerības un produktīvas alianses starp iestādēm, kas apkopo līdzīgus datus; (3) nodrošināt plašāku atpazīstamību, atbalstīt atvērto zinātni un ievērot FAIR principus, kā arī veicināt humanitāro zinātņu digitālo resursu sadarbspēju un to iekļaušanu starptautiskajās pētniecības infrastruktūrās; (4) veicināt DH pētniecību un izglītību Latvijā, tostarp veicināt un stiprināt DH pētnieku kopienu Latvijā, un (5) sniegt nepieciešamās vadlīnijas humanitāro zinātņu digitālo resursu un rīku izstrādātājiem, politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un citām mērķa grupām par efektīvu atbalstu digitālo humanitāro zinātņu attīstībai, attīstībai un sadarbībai.
