Digital Humanities in Latvia - notikumi

Seminārs “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation”

Thu, 16 Apr 2026 07:04:00 +0000

13. maijā norisināsies sestais seminārs digitalhumanities.lv un DARIAH-LV veidotajā ciklā. Semināru “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation” vadīs viespētnieks Dr. Fransuā Viņāls (Dr. François Vignale) no Lemānas Universitātes. Savā priekšlasījumā viņš iepazīstinās ar starpdisciplināro projektu READ-IT, kas apvieno sociālās zinātnes, digitālās humanitārās zinātnes un datorzinātnes, lai pētītu lasīšanas pieredzi Eiropā dažādos laikos un kontekstos.

Seminārā tiks aplūkotas inovatīvas metodes un rīki, kas ļauj analizēt daudzvalodīgus tekstu korpusus, automātiski identificēt un semantiski anotēt lasīšanas pieredzes aprakstus, kā arī novērtēt lasīšanas ietekmi uz indivīdu dzīvi. Tiks demonstrētas arī projektā izstrādātās tehnoloģijas, tostarp dabiskās valodas apstrāde (NLP), ontoloģijas un semantiskās meklēšanas risinājumi, kas nodrošina plaša mēroga digitālo avotu izpēti.

Dr. Fransuā Viņāls strādā Lemānas Universitātē (3L.AM laboratorijā). Viņa pētniecība koncentrējas uz lasīšanas prakses un kultūras vēstures izpēti, apvienojot digitālās humanitārās zinātnes un informācijas zinātnes (zināšanu organizēšanu, datu modelēšanu, tekstuālo datu analīzi). Viņš ir 20 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. Eiropas Savienības finansētajā projektā READ-IT viņš bija atbildīgs par Lasīšanas pieredzes ontoloģijas (REO) izstrādi, kā arī koordinēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aspektus, īpaši NLP balstītu datu izpētes rīku integrāciju un validāciju.

Seminārs notiks 13. maijā plkst. 15.00 klātienē LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā), kā arī attālināti Zoom platformā.

Darba valoda: angļu.

📝 Lūgums reģistrēties gan tiem, kuri semināru plāno apmeklēt klātienē, gan tiem, kuri pievienosies tiešsaistē:

🔗 ej.uz/dh-seminars-13052026

Seminārs tiek organizēts projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) ietvaros.

24. aprīlī – praktisks DH seminārs "Ko iesākt ar tabulu?!"

Tue, 14 Apr 2026 06:55:00 +0000

LU LFMI Digitālo humanitāro zinātņu (DH) semināru cikls turpina attīstīties. Šopavasar tajā ieviesta jauna tematiskā līnija – “Digitālie rīki, ko es izmantoju”. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt telpu pētniekiem, kuri savā darbā izmanto digitālās metodes, lai dalītos ar praktisku pieredzi: demonstrētu savas darbplūsmas, pastāstītu par izmantotajiem rīkiem un atklāti runātu ne tikai par veiksmēm, bet arī par izaicinājumiem, kļūdām un risinājumiem. Jaunais formāts uzsver pieredzes apmaiņu “no prakses uz praksi”.

Nākamais DH seminārs notiks 24. aprīlī no plkst. 15.00 līdz 17.00, kurā uzstāsies LFMI vadošā pētniece Ieva Vīvere ar priekšlasījumu “Ko iesākt ar tabulu?!”. Tajā tiks aplūkota pieredze darbā ar Skandinieku datiem, kas iegūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Tiks prezentēti eksperimenti ar tādiem rīkiem kā Excel, OpenRefine un NodeGoat, kā arī izklāstīti būtiskākie secinājumi – ko darīt, ko nedarīt un kādus risinājumus būtu vērts apsvērt citādāk.

Lai stiprinātu LFMI kā izcilības un zināšanu centra lomu digitālo humanitāšu jomā Latvijā, šie semināri tiek veidoti kā atvērti “work in progress” pasākumi. Tie ir primāri paredzēti LFMI pētniekiem, taču laipni aicināti arī interesenti no plašākas DH kopienas.

Seminārs notiks Latvijas folkloras krātuves lasītavā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Vietu skaits ir ierobežots (līdz 18 dalībniekiem), tāpēc aicinām savlaicīgi reģistrēties: https://ej.uz/lfmi-dh-seminars.

Aktivitāti atbalsta projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Sabiedriskā zinātne un mākslīgais intelekts Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanā

Fri, 10 Apr 2026 12:42:00 +0000

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Digitālo humanitāro zinātņu centrs (DHC) un Latvijas Universitātes bibliotēka (LUB) AISTER projekta ietvaros 27. martā un 4. aprīlī organizēja divas Ukrainas kultūras mantojuma datu darbnīcas kā sabiedriskās zinātnes aktivitātes. To dalībnieki – gan ukraiņu kopienas jaunieši un viņu draugi no Young Folks LV, gan akadēmiskās vides pārstāvji un citi interesenti – palīdzēja uzlabot mākslīgā intelekta prototipa spējas atpazīt attēlu elementus Ukrainas etnogrāfisko artefaktu digitālajās kolekcijās.

Darbs noritēja koprades kampaņām ar Eiropas kultūras mantojuma institūciju metadatiem izveidotajā platformā Europeana CrowdHeritage, strādājot ar AISTER projekta partnera Web2Learn izstrādāto prototipu.

Darbnīcu dalībnieku uzdevums bija pārskatīt Ukrainas tradicionālās mākslas tiešsaistes muzejs “Krovets” etnogrāfisko kolekciju, novērtēt digitālā rīka prototipa automātiski radīto atslēgvārdu atbilstību attēlam un nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar saviem apraksta variantiem. DHC klātienes un Web2Learn atsevišķi attālinātā formātā rīkoto darbnīcu laikā šādi tika sagatavotas gandrīz 55 000 anotācijas, kas palīdzēs uzlabot kultūras mantojuma digitālo artefaktu pieejamību.

AISTER ir starptautisks Erasmus+ KA2 programmas projekts, kurā sadarbojas partneri no Luksemburgas Universitātes, Latvijas Universitātes (HZF DHC un LUB), Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālās universitātes (Ukraina), Web2Learn (Grieķija) un Europeana (Nīderlande). Tā galvenais mērķis ir pētīt mākslīgā intelekta rīku un sabiedriskās zinātnes iespējas darbā ar kultūras mantojuma saglabāšanu un restaurāciju krīzes situācijās.

RTU izsludina profesora vakanci digitālo humanitāro zinātņu jomā

Thu, 26 Mar 2026 09:49:00 +0000

Rīgas Tehniskā Universitāte izsludinājusi konkursu uz profesora amatu datorzinātnē un informātikā Digitālo humanitāro zinātņu institūtā. Šī ir iespēja starptautiski atzītiem pētniekiem pievienoties vienai no vadošajām pētniecības vidēm Baltijā.

Par vakanci

RTU meklē pieredzējušu pētnieku (R4 līmenis), kurš spēs attīstīt starpdisciplinārus pētījumus Human(IT)ies Data jomā, tostarp:

valodu dati un tehnoloģijas;
digitālās humanitārās zinātnes;
interaktīva un imersīva mācību dizaina risinājumi;
datu daudzveidība un pārvaldība.

Amats paredz:

pilna laika darbu (40 stundas nedēļā);
sākotnēji garantētu finansējumu uz 6 gadiem;
iespēju turpināt darbu pēc termiņa, balstoties uz sniegumu.

Prasības kandidātiem

Pretendentiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

doktora grāds (PhD) attiecīgajā jomā;
vismaz 3 gadu pieredze profesora vai asociētā profesora amatā;
pieredze starptautiskos pētniecības projektos;
spēja piesaistīt finansējumu;
teicamas angļu valodas zināšanas.

RTU piedāvā:

konkurētspējīgu atalgojumu – ~6050 EUR mēnesī (bruto);
iespēju veidot un vadīt savu pētniecības grupu;
dalību Eiropas līmeņa projektos;
elastīgu darba vidi (iespējams attālināts darbs);
veselības apdrošināšanu un sporta infrastruktūru;
atbalstu ārvalstu kandidātiem (pārcelšanās, mājoklis, valodas apmācība).

Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 21. maijs plkst. 17:00

Dokumenti jāiesniedz angļu valodā, nosūtot uz: tenure@rtu.lv

Plašāka informācija un pieteikšanās nosacījumi pieejami šeit.

CLARIN–DARIAH pavasara konferences fokusā – digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūru attīstība

Mon, 09 Mar 2026 10:29:00 +0000

2026. gada 5. martā notika CLARIN–DARIAH pavasara konference, kurā Latvijas un starptautiskie eksperti diskutēja par digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūrām, valodas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta iespējām pētniecībā.

Konferenci atklāja LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns. Pirmajā sēdē, kuru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis, tika aplūkota valodas resursu un digitālo infrastruktūru attīstība Eiropā un Latvijā. Andrius Utka iepazīstināja ar Lietuvas valodas resursiem mākslīgā intelekta laikmetā un CLARIN-LT pieredzi, savukārt Ahmads Kamals sniedza ieskatu DARIAH-SE darbībā un Zviedrijas mezgla attīstībā. Vadošā pētniece LU Matemātikas un informātikas institūtā un LU profesore Inguna Skadiņa atskatījās uz desmit gadiem ar CLARIN, izvērtējot sasniegto un nākotnes perspektīvas, bet Latvijas universitātes asociētā tenūrprofesore un Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone iezīmēja paveikto un izaicinājumus, virzoties uz DARIAH-LV kontaktpunkta izveidi.

Kafijas pauzes laikā notika diskusijas un demonstrācijas, kurās tika prezentēti dažādi digitālie resursi un rīki, tostarp latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze, rediģējumu korpuss “Norma”, pētniecības datu repozitorijs DataverseLV, latviešu tautasdziesmu digitalizācijas un analīzes risinājumi, attēlu meklēšanas rīks Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, runas transkribēšanas rīks LATE, mākslīgā intelekta izmantošana grāmatu kataloģizēšanā un latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca.

Otrajā sēdē, kuru vadīja LU Digitālo humanitāro zinātņu doktorants Viesturs Vēveris, tika prezentēti aktuāli pētniecības projekti. LU Matemātikas un informātikas institūtā vadošā pētniece Ilze Auziņa iepazīstināja ar valsts pētījumu programmas projektu “Digitālie resursi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas latviešu valodas ilgtspējai” (DigiLATE), LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa prezentēja projektu “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (LaTS), savukārt LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš stāstīja par LU lielās ietekmes projektu “Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai” (ȬPEN). Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Anda Baklāne iepazīstināja ar jaunumiem bibliotēkas datu apstrādes un pētniecības infrastruktūrā, īpaši akcentējot bibliogrāfiskos datus un mākslīgā intelekta izmantojumu.

Konference noslēdzās ar paneļdiskusiju “Humanitārās zinātnes MI laikmetā: ko sagaidām no infrastruktūrām?”, kuru moderēja Uldis Zariņš un kurā piedalījās LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra valdes priekšsēdētājs Iļja Afanasjevs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Vīvere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere un Kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Diskusijā tika uzsvērta digitālo pētniecības infrastruktūru nozīme humanitāro zinātņu attīstībā, kā arī nepieciešamība turpināt attīstīt valodas tehnoloģijas, atvērtus datus un starpinstitucionālu sadarbību, lai nodrošinātu humanitāro zinātņu konkurētspēju un iespējas pilnvērtīgi izmantot gan tehnoloģiju, gan mākslīgā intelekta potenciālu nākotnē.

Konference notika ar projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) atbalstu.

Notiks seminārs “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem”

Mon, 09 Mar 2026 09:03:00 +0000

8. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 4 un arī tiešsaistē norisināsies piektais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā ir digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem” pētniece Anda Baklāne stāstīs par to, ka vizualizāciju veidošanas prasmes kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu pētniecības rakstpratībām, to pielietojuma joma ir ļoti plaša, sākot ar tehniskām izpētošajām diagrammām līdz ilustrētām infogrammām un datu mākslai. Seminārā būs iespēja pievērsties datu analīzes tradīcijas ietekmei digitālajās humanitārajās zinātnēs, to saskarpunktiem un atšķirībām. Tiks pārlūkoti dažādi diagrammu tipi – stabiņu un līniju diagrammas, burbuļu un izkaisītās diagrammas, karstuma kartes, ģeogrāfiskās kartes, tīkli un citas vizualizācijas formas, aplūkojot piemērus, kā tie izmantoti vēstures, literatūras un sociālo zinātņu pētniecībā. Tāpat tiks aplūkoti arī datu sagatavošanas jautājumi un rīki, kas lietoti diagrammu veidošanai.

Anda Baklāne ir digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja un pētniece Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī Latvijas Universitātes lektore, kur viņas pārziņā bijuši kursi “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, “Teksta datoranalīze un vizualizācija” un “Latviešu literatūras kritika”. Baklānes pētījumu lokā pēdējos gados bijušas ir digitālās humanitārās zinātnes, latviešu 20. un 21. gadsimta dzeja, latviešu 19. un 20. gadsimta romāni, kā arī datu vizualizācijas teorija.

Lūgums reģistrēties gan tos, kuri semināru plāno apmeklēt Oskara Kalpaka bulvārī 4, gan tos, kuri pievienosies tiešsaistē: ej.uz/dh-seminars-08042026.

Seminārs tiek organizēts projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

CLARIN & DARIAH pavasara konference 2026: Humanitāro zinātņu digitālā infrastruktūra

Tue, 10 Feb 2026 07:30:00 +0000

2026. gadā 5. martā aicinām piedalīties CLARIN & DARIAH pavasara konferencē, kas LU Sapere Aude zālē (Kalpaka bulvārī 4) no plkst. 11.00 līdz 16.45 pulcēs pētniekus, valodu tehnoloģiju speciālistus un digitālo humanitāro zinātņu interesentus. Šī konference ir stratēģiski nozīmīgs notikums, kas apvieno divas vadošās starptautiskās humanitāro zinātņu pētniecības infrastruktūras: CLARIN ERIC un DARIAH-EU, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un digitālo risinājumu attīstību humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Konferences programmā paredzēti pieredzes stāsti par DARIAH un CLARIN infrastruktūru darbību Latvijā un Eiropā, izceļot to praktisko nozīmi pētniecībā un starpdisciplinārā sadarbībā. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar konkrētiem projektiem, piemēriem un risinājumiem, tiks demonstrēti digitālie rīki, datu un digitālo resursu izmantošana humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Konferences noslēgumā paredzēta diskusija, kurā tiks pārrunāta digitālo infrastruktūra nozīme humanitāro zinātņu attīstībā, izaicinājumi to veidošanā un pētnieku vajadzības.

Šogad aprīt 10 gadi, kopš Latvija pievienojās CLARIN ERIC, sniedzot ilgstošu ieguldījumu valodu resursu pieejamības, digitālo rīku attīstības un starptautiskās integrācijas veicināšanā pētniecības vidē. CLARIN-LV vadītāja, LU profesore un LU LMII vadošā pētniece Inguna Skadiņa norāda: “Latviešu valodas un kultūras dzīve digitālajā vidē ir svarīga ikvienam no mums. Digitālās infrastruktūras ļauj saglabāt pēctniecības rezultātus ilgtermiņā un sekmē valodas un kultūras datu pieejamību pētniecībai, izglītībai un ikvienam interesentam.”

Savukārt uz pievienošanos DARIAH-EU – Eiropas digitālo humanitāro un mākslas zinātņu pētniecības infrastruktūrai – Latvija ir vēl ceļā. Aktualizējot Latvijas kā pilnvērtīgas DARIAH-EU dalībvalsts statusa nepieciešamību, LU HZF asociētā tenūrprofesore Sanita Reinsone saka: “Pēdējo gadu laikā, kopš mūsu digitālo humanitāro zinātņu kopiena ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu ir tuvinājusies DARIAH-EU, mēs redzam, cik liela nozīme digitālo humanitāro zinātņu jomas attīstībā ir tieši nacionālajiem konsorcijiem un savstarpējai sadarbībai. Šī pavasara konference, kas kļūs par ikgadēju pasākumu, ir lieliska platforma, kur sastapties, lai uzzinātu jaunāko digitālo humanitāro zinātņu jomā Latvijā un uzzinātu, ar ko nodarbojas kolēģi.”

Reģistrēties konferencei var līdz 3. martam:
https://www.digitalhumanities.lv/notikumi/clarin-dariah-pavasara-konference2026

–

Konferenci organizē LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Humanitāro zinātņu fakultāte un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ar projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) atbalstu.

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolas 2026 datums un vieta ir zināmi

Thu, 08 Jan 2026 09:07:00 +0000

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 12. epizode “Programmēšana un mākslīgais intelekts DH”

Tue, 16 Dec 2025 13:58:00 +0000

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 12. epizode “Programmēšana un mākslīgais intelekts DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniecības rīku izstrādātāju Valdi Saulespurēnu.

Saruna klausāma šeit.

Sarunā Valdis Saulespurēns pastāsta par savu ceļu programmēšanā, kā arī par datizraci un mašīnmācīšanās ienākšanu digitālajās humanitārajās zinātnēs laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam. Turpinājumā aplūkojam Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem izstrādātos digitālos rīkus un dažādos atbalsta veidus korpusu veidošanā. Noslēgumā pievēršamies programmēšanas izmaiņām līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos un vieglākajiem veidiem, kā humanitāro zinātņu pētniekiem apgūt programmēšanas pamatprincipus (piemēram, izmantojot Google Colab un Jupyter Notebook).

Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt www.digitalhumanities.lv mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar atbalstu no Valsts pētījumu programmas “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), ko finansē Latvijas Zinātnes padome.

DHELI seminārs

Wed, 26 Nov 2025 15:14:00 +0000

27. novembrī plkst. 12.30–17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkzinātnes lasītavā (819. telpa) norisināsies Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā (DHELI)" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) noslēguma seminārs.

Pasākumu ievadīs Sanitas Reinsones (LU HZF DHC) ziņojums "Valsts pētījuma programmu ietekme uz digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā", kam sekos projekta CompLing, CompLit un CompFolk darba grupu ziņojumi par būtiskākajiem projekta laikā veikto pētījumu rezultātiem, jau esošo DH rīku un resursu uzlabojumiem un projekta gaitā izstrādātiem jauniem resursiem. Pasākuma noslēdzošajā daļā plānotas paneļdiskusijas "Pārmaiņas DH izglītībā, attīstoties valodu tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam" un "DH nākotne un izaicinājumi: idejas turpmākai pētniecībai".

Reģistrēties dalībai seminārā iespējams līdz 24. novembrim, aizpildot šajā saitē pieejamo reģistrēšanās anketu.

Gatavojoties seminārā iekļautajai paneļdiskusijai "DH nākotne un izaicinājumi", būsim priecīgi, ja aizpildīsiet šo aptauju par nākotnes iecerēm. Rezultātus prezentēsim un apspriedīsim konferences laikā!

DHELI īstenotāji:

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
LU Matemātikas un informātikas institūts
LU HZF Latviešu valodas institūts
LU HZF Lībiešu institūts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīgas Tehniskā universitāte
RTU Rēzeknes akadēmija

Programma pieejama šeit.