Digital Humanities in Latvia - notikumi

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 14. epizode “Bibliotēka un digitālie rīki pētniekiem”

Wed, 03 Jun 2026 11:41:00 +0000

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 14. epizode “Bibliotēka un digitālie rīki pētniekiem” – Haralds Matulis cilvēcīgā sarunā ar Latvijas Universitātes bibliotēkas direktoru Uldi Zariņu.

Skaties raidierakstu Youtubē

Aprunājāmies par Latvijas Universitātes bibliotēku (LUB) kā analogu un digitālu bibliotēku, un kāda ir LUB loma starp citām LU struktūrvienībām, kas iesaistītas digitālajā transformācijā. Kas ir pirmie digitālie rīki, ar ko pētnieki sastopas LUB (Kopkatalogs un Primo), un vai mākslīgais intelekts (MI) mainīs bibliotēku darbu fundamentāli, bet kas paliks nemainīgs. Kā arī praktiski un sīki jautājumi – kad institūcijas apmaksās pētniekiem MI rīku abonementus un ar ko Google Scholar atšķiras no Orcid un Pure.

Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu jomā Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt www.digitalhumanities.lv mājaslapu.

Raidieraksts tapis sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Digitālās humanitārās zinātnes seminārā analizēs “Neputna” grāmatas un kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas

Tue, 19 May 2026 12:53:00 +0000

Turpinot pozitīvi uzņemto DH semināru ciklu, kur pētnieki iepazīstina ar savām digitālajām metodēm, 5. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 LFMI LFK lasītavā norisināsies nākamais DH seminārs “Kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas – izdevniecības Neputns grāmatu analīze”.

Dace Krecere-Vule un Haralds Matulis dalīsies ar pieredzi, strādājot ar "Neputna" bibliogrāfijas datu kopu, lai pētītu kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas.

Šis seminārs īpaši piemērots iesācējiem, bet noderīgs arī ekspertiem, jo sāksim no pašiem pirmajiem soļiem – datu kopas atlase, izvēle lietot vai nelietot digitālas metodes, un praktiskie soļi, grūtības un atziņas sastrādājoties pie datu analīzes humanitāram pētniekam un DH pētniekam. Pilns process – no pētnieciskas idejas līdz digitālas datu kopas izveidei un tās apstrādei ar digitālām metodēm (Python, Excel, Voyant, Flourish).

Dalība seminārā – tikai klātienē. Lūdzu reģistrācijai uz semināru izmantot šo saiti: https://ej.uz/lfmi-dh-seminars.

Seminārs tapis sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Notiks seminārs par valodas datu tirgus veidošanu mākslīgā intelekta attīstībai

Mon, 18 May 2026 09:37:00 +0000

LU Matemātikas un informātikas institūts, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un SIA “Tilde” sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Latvijas Mākslīgā intelekta centru 22. maijā organizē semināru par Eiropas Vienotās valodas datu telpas un datu tirgus izveidi mākslīgā intelekta (MI) attīstībai.

Eiropas Savienība investē miljardus MI pētniecībā, inovācijās un skaitļošanas infrastruktūrā. Tomēr, lai attīstītu tehnoloģijas un izstrādātu līdzvērtīgus MI risinājumus dažādām valodām, kultūrām un nozarēm, ar skaitļošanas resursiem vien ir par maz – nepieciešami arī daudzveidīgi teksta, runas un vizuālie dati.

Lielo valodas modeļu apmācībā dati ir digitālais “zelts”, taču datu apritē joprojām lielā mērā valda neskaidrība un “mežonīgo Rietumu” principi. ES piedāvā regulējumu un tehnisko nodrošinājumu, lai sekmētu godīgu un ilgtspējīgu datu tirgus attīstību – tādu, kur ieguvēji ir ne vien MI risinājumu izstrādātāji, bet arī datu īpašnieki un uzturētāji.

Taču jautājumu joprojām ir daudz:

· Kā iekustināt Eiropas datu tirgu?

· Kā nodrošināt skaidrus spēles noteikumus un savstarpēju uzticēšanos?

· Kā sabalansēt inovāciju, autortiesību un datu aizsardzības intereses?

· Vai Eiropā iespējams izveidot ilgtspējīgu datu ekosistēmu, tajā skaitā “mazajām” valodām?

Aicinām valodas datu radītājus, uzturētājus, MI risinājumu izstrādātājus un izmantotājus, valodas politikas un digitālās transformācijas veidotājus un citus interesentus pievienoties semināra dalībniekiem! Seminārā piedalīsies Eiropas Komisijas, valsts pārvaldes, industrijas un pētniecības organizāciju pārstāvji.

Norises vieta, laiks: VARAM, Peldu iela 25, Rīga, 2026. gada 22. maijā 9:30–15:30

Darba valoda: latviešu

Programma: https://language-data-space.ec.europa.eu/lds-country-workshop-latvia-2026-05-22_en

Iepriekšēja reģistrācija: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/LDS-WS1-LV

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 13. epizode

Wed, 06 May 2026 13:05:00 +0000

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 13. epizode “MI pratība humanitāram cilvēkam” – Haralds Matulis cilvēcīgā sarunā ar Emergn Latvija vadītāju un Latvijas Universitātes pētnieku Aldi Ērgli par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, kas jāzina humanitāram cilvēkam.

Skaties raidierakstu Youtubē

Mūsdienās, kad visa kā ir gana, vienīgi tādas kārtīgas sarunas par mākslīgo intelektu (MI) publiskajā telpā bija pietrūcis – parunājām ar Aldi Ērgli par to fokusētākā formā:

Kā MI rīki maina humanitāro un sociālo jomu pētnieku lomu darba tirgū un kādas humanitāro spējas būs neaizstājamas. Kā apgūt MI rīkus bez pārslodzes un FOMO. Kādus rīkus izvēlēties sākumā un cik daudz laika tiem veltīt ikdienā. Kā sekot līdzi straujajai MI attīstībai un kā veidot efektīvas uzvednes (promptus). Epizodē skaram arī jautājumus par kritiskās domāšanas nozīmi, kā arī par iespējām, ko MI sniedz nestrukturētu datu pētniecībā.

Raidieraksts tapis sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Seminārs “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation”

Thu, 16 Apr 2026 07:04:00 +0000

13. maijā norisināsies sestais seminārs digitalhumanities.lv un DARIAH-LV veidotajā ciklā. Semināru “Exploring the digital heritage of reading: multilingualism, automatic detection and annotation” vadīs viespētnieks Dr. Fransuā Viņāls (Dr. François Vignale) no Lemānas Universitātes. Savā priekšlasījumā viņš iepazīstinās ar starpdisciplināro projektu READ-IT, kas apvieno sociālās zinātnes, digitālās humanitārās zinātnes un datorzinātnes, lai pētītu lasīšanas pieredzi Eiropā dažādos laikos un kontekstos.

Seminārā tiks aplūkotas inovatīvas metodes un rīki, kas ļauj analizēt daudzvalodīgus tekstu korpusus, automātiski identificēt un semantiski anotēt lasīšanas pieredzes aprakstus, kā arī novērtēt lasīšanas ietekmi uz indivīdu dzīvi. Tiks demonstrētas arī projektā izstrādātās tehnoloģijas, tostarp dabiskās valodas apstrāde (NLP), ontoloģijas un semantiskās meklēšanas risinājumi, kas nodrošina plaša mēroga digitālo avotu izpēti.

Dr. Fransuā Viņāls strādā Lemānas Universitātē (3L.AM laboratorijā). Viņa pētniecība koncentrējas uz lasīšanas prakses un kultūras vēstures izpēti, apvienojot digitālās humanitārās zinātnes un informācijas zinātnes (zināšanu organizēšanu, datu modelēšanu, tekstuālo datu analīzi). Viņš ir 20 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. Eiropas Savienības finansētajā projektā READ-IT viņš bija atbildīgs par Lasīšanas pieredzes ontoloģijas (REO) izstrādi, kā arī koordinēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aspektus, īpaši NLP balstītu datu izpētes rīku integrāciju un validāciju.

Seminārs notiks 13. maijā plkst. 15.00 klātienē LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā), kā arī attālināti Zoom platformā.

Darba valoda: angļu.

📝 Lūgums reģistrēties gan tiem, kuri semināru plāno apmeklēt klātienē, gan tiem, kuri pievienosies tiešsaistē:

🔗 ej.uz/dh-seminars-13052026

Seminārs tiek organizēts projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) ietvaros.

24. aprīlī – praktisks DH seminārs "Ko iesākt ar tabulu?!"

Tue, 14 Apr 2026 06:55:00 +0000

LU LFMI Digitālo humanitāro zinātņu (DH) semināru cikls turpina attīstīties. Šopavasar tajā ieviesta jauna tematiskā līnija – “Digitālie rīki, ko es izmantoju”. Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt telpu pētniekiem, kuri savā darbā izmanto digitālās metodes, lai dalītos ar praktisku pieredzi: demonstrētu savas darbplūsmas, pastāstītu par izmantotajiem rīkiem un atklāti runātu ne tikai par veiksmēm, bet arī par izaicinājumiem, kļūdām un risinājumiem. Jaunais formāts uzsver pieredzes apmaiņu “no prakses uz praksi”.

Nākamais DH seminārs notiks 24. aprīlī no plkst. 15.00 līdz 17.00, kurā uzstāsies LFMI vadošā pētniece Ieva Vīvere ar priekšlasījumu “Ko iesākt ar tabulu?!”. Tajā tiks aplūkota pieredze darbā ar Skandinieku datiem, kas iegūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Tiks prezentēti eksperimenti ar tādiem rīkiem kā Excel, OpenRefine un NodeGoat, kā arī izklāstīti būtiskākie secinājumi – ko darīt, ko nedarīt un kādus risinājumus būtu vērts apsvērt citādāk.

Lai stiprinātu LFMI kā izcilības un zināšanu centra lomu digitālo humanitāšu jomā Latvijā, šie semināri tiek veidoti kā atvērti “work in progress” pasākumi. Tie ir primāri paredzēti LFMI pētniekiem, taču laipni aicināti arī interesenti no plašākas DH kopienas.

Seminārs notiks Latvijas folkloras krātuves lasītavā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Vietu skaits ir ierobežots (līdz 18 dalībniekiem), tāpēc aicinām savlaicīgi reģistrēties: https://ej.uz/lfmi-dh-seminars.

Aktivitāti atbalsta projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Sabiedriskā zinātne un mākslīgais intelekts Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanā

Fri, 10 Apr 2026 12:42:00 +0000

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Digitālo humanitāro zinātņu centrs (DHC) un Latvijas Universitātes bibliotēka (LUB) AISTER projekta ietvaros 27. martā un 4. aprīlī organizēja divas Ukrainas kultūras mantojuma datu darbnīcas kā sabiedriskās zinātnes aktivitātes. To dalībnieki – gan ukraiņu kopienas jaunieši un viņu draugi no Young Folks LV, gan akadēmiskās vides pārstāvji un citi interesenti – palīdzēja uzlabot mākslīgā intelekta prototipa spējas atpazīt attēlu elementus Ukrainas etnogrāfisko artefaktu digitālajās kolekcijās.

Darbs noritēja koprades kampaņām ar Eiropas kultūras mantojuma institūciju metadatiem izveidotajā platformā Europeana CrowdHeritage, strādājot ar AISTER projekta partnera Web2Learn izstrādāto prototipu.

Darbnīcu dalībnieku uzdevums bija pārskatīt Ukrainas tradicionālās mākslas tiešsaistes muzejs “Krovets” etnogrāfisko kolekciju, novērtēt digitālā rīka prototipa automātiski radīto atslēgvārdu atbilstību attēlam un nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar saviem apraksta variantiem. DHC klātienes un Web2Learn atsevišķi attālinātā formātā rīkoto darbnīcu laikā šādi tika sagatavotas gandrīz 55 000 anotācijas, kas palīdzēs uzlabot kultūras mantojuma digitālo artefaktu pieejamību.

AISTER ir starptautisks Erasmus+ KA2 programmas projekts, kurā sadarbojas partneri no Luksemburgas Universitātes, Latvijas Universitātes (HZF DHC un LUB), Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālās universitātes (Ukraina), Web2Learn (Grieķija) un Europeana (Nīderlande). Tā galvenais mērķis ir pētīt mākslīgā intelekta rīku un sabiedriskās zinātnes iespējas darbā ar kultūras mantojuma saglabāšanu un restaurāciju krīzes situācijās.

RTU izsludina profesora vakanci digitālo humanitāro zinātņu jomā

Thu, 26 Mar 2026 09:49:00 +0000

Rīgas Tehniskā Universitāte izsludinājusi konkursu uz profesora amatu datorzinātnē un informātikā Digitālo humanitāro zinātņu institūtā. Šī ir iespēja starptautiski atzītiem pētniekiem pievienoties vienai no vadošajām pētniecības vidēm Baltijā.

Par vakanci

RTU meklē pieredzējušu pētnieku (R4 līmenis), kurš spēs attīstīt starpdisciplinārus pētījumus Human(IT)ies Data jomā, tostarp:

valodu dati un tehnoloģijas;
digitālās humanitārās zinātnes;
interaktīva un imersīva mācību dizaina risinājumi;
datu daudzveidība un pārvaldība.

Amats paredz:

pilna laika darbu (40 stundas nedēļā);
sākotnēji garantētu finansējumu uz 6 gadiem;
iespēju turpināt darbu pēc termiņa, balstoties uz sniegumu.

Prasības kandidātiem

Pretendentiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

doktora grāds (PhD) attiecīgajā jomā;
vismaz 3 gadu pieredze profesora vai asociētā profesora amatā;
pieredze starptautiskos pētniecības projektos;
spēja piesaistīt finansējumu;
teicamas angļu valodas zināšanas.

RTU piedāvā:

konkurētspējīgu atalgojumu – ~6050 EUR mēnesī (bruto);
iespēju veidot un vadīt savu pētniecības grupu;
dalību Eiropas līmeņa projektos;
elastīgu darba vidi (iespējams attālināts darbs);
veselības apdrošināšanu un sporta infrastruktūru;
atbalstu ārvalstu kandidātiem (pārcelšanās, mājoklis, valodas apmācība).

Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 21. maijs plkst. 17:00

Dokumenti jāiesniedz angļu valodā, nosūtot uz: tenure@rtu.lv

Plašāka informācija un pieteikšanās nosacījumi pieejami šeit.

CLARIN–DARIAH pavasara konferences fokusā – digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūru attīstība

Mon, 09 Mar 2026 10:29:00 +0000

2026. gada 5. martā notika CLARIN–DARIAH pavasara konference, kurā Latvijas un starptautiskie eksperti diskutēja par digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūrām, valodas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta iespējām pētniecībā.

Konferenci atklāja LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns. Pirmajā sēdē, kuru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis, tika aplūkota valodas resursu un digitālo infrastruktūru attīstība Eiropā un Latvijā. Andrius Utka iepazīstināja ar Lietuvas valodas resursiem mākslīgā intelekta laikmetā un CLARIN-LT pieredzi, savukārt Ahmads Kamals sniedza ieskatu DARIAH-SE darbībā un Zviedrijas mezgla attīstībā. Vadošā pētniece LU Matemātikas un informātikas institūtā un LU profesore Inguna Skadiņa atskatījās uz desmit gadiem ar CLARIN, izvērtējot sasniegto un nākotnes perspektīvas, bet Latvijas universitātes asociētā tenūrprofesore un Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone iezīmēja paveikto un izaicinājumus, virzoties uz DARIAH-LV kontaktpunkta izveidi.

Kafijas pauzes laikā notika diskusijas un demonstrācijas, kurās tika prezentēti dažādi digitālie resursi un rīki, tostarp latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze, rediģējumu korpuss “Norma”, pētniecības datu repozitorijs DataverseLV, latviešu tautasdziesmu digitalizācijas un analīzes risinājumi, attēlu meklēšanas rīks Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, runas transkribēšanas rīks LATE, mākslīgā intelekta izmantošana grāmatu kataloģizēšanā un latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca.

Otrajā sēdē, kuru vadīja LU Digitālo humanitāro zinātņu doktorants Viesturs Vēveris, tika prezentēti aktuāli pētniecības projekti. LU Matemātikas un informātikas institūtā vadošā pētniece Ilze Auziņa iepazīstināja ar valsts pētījumu programmas projektu “Digitālie resursi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas latviešu valodas ilgtspējai” (DigiLATE), LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa prezentēja projektu “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (LaTS), savukārt LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš stāstīja par LU lielās ietekmes projektu “Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai” (ȬPEN). Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Anda Baklāne iepazīstināja ar jaunumiem bibliotēkas datu apstrādes un pētniecības infrastruktūrā, īpaši akcentējot bibliogrāfiskos datus un mākslīgā intelekta izmantojumu.

Konference noslēdzās ar paneļdiskusiju “Humanitārās zinātnes MI laikmetā: ko sagaidām no infrastruktūrām?”, kuru moderēja Uldis Zariņš un kurā piedalījās LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra valdes priekšsēdētājs Iļja Afanasjevs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Vīvere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere un Kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Diskusijā tika uzsvērta digitālo pētniecības infrastruktūru nozīme humanitāro zinātņu attīstībā, kā arī nepieciešamība turpināt attīstīt valodas tehnoloģijas, atvērtus datus un starpinstitucionālu sadarbību, lai nodrošinātu humanitāro zinātņu konkurētspēju un iespējas pilnvērtīgi izmantot gan tehnoloģiju, gan mākslīgā intelekta potenciālu nākotnē.

Konference notika ar projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) atbalstu.

Notiks seminārs “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem”

Mon, 09 Mar 2026 09:03:00 +0000

8. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 4 un arī tiešsaistē norisināsies piektais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā ir digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Datu vizualizācija humanitāro zinātņu pētniekiem” pētniece Anda Baklāne stāstīs par to, ka vizualizāciju veidošanas prasmes kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu pētniecības rakstpratībām, to pielietojuma joma ir ļoti plaša, sākot ar tehniskām izpētošajām diagrammām līdz ilustrētām infogrammām un datu mākslai. Seminārā būs iespēja pievērsties datu analīzes tradīcijas ietekmei digitālajās humanitārajās zinātnēs, to saskarpunktiem un atšķirībām. Tiks pārlūkoti dažādi diagrammu tipi – stabiņu un līniju diagrammas, burbuļu un izkaisītās diagrammas, karstuma kartes, ģeogrāfiskās kartes, tīkli un citas vizualizācijas formas, aplūkojot piemērus, kā tie izmantoti vēstures, literatūras un sociālo zinātņu pētniecībā. Tāpat tiks aplūkoti arī datu sagatavošanas jautājumi un rīki, kas lietoti diagrammu veidošanai.

Anda Baklāne ir digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja un pētniece Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī Latvijas Universitātes lektore, kur viņas pārziņā bijuši kursi “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, “Teksta datoranalīze un vizualizācija” un “Latviešu literatūras kritika”. Baklānes pētījumu lokā pēdējos gados bijušas ir digitālās humanitārās zinātnes, latviešu 20. un 21. gadsimta dzeja, latviešu 19. un 20. gadsimta romāni, kā arī datu vizualizācijas teorija.

Lūgums reģistrēties gan tos, kuri semināru plāno apmeklēt Oskara Kalpaka bulvārī 4, gan tos, kuri pievienosies tiešsaistē: ej.uz/dh-seminars-08042026.

Seminārs tiek organizēts projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).