Šajā sadaļā tiek apkopoti humanitāro zinātņu pētniecībā noderīgi digitālie brīvpieejas resursi un rīki. 

Informāciju par citiem resursiem, lūdzu, sūtiet, izmantojot zemāk esošo veidlapu

lnb digitālā bibliotēka

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka piedāvā plašus un saturā daudzpusīgus digitālos resursus. Pieejamas grāmatas, periodiskie izdevumi, kartes, attēli, audio un tīmekļa vietņu arhīvs.

periodika.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidots digitālais laikrakstu krājums. Periodikas portālā ir iekļauti aptuveni 3000 dažādu nosaukumu laikrakstu un žurnālu – vairāk nekā 3 miljonu lappušu – gan no Latvijas, gan trimdā izdotas periodikas. 

Grāmatu portāls

Latvijas Nacionālā bibliotēka digitalizējusi senas grāmatas par dažādām tēmām. Grāmatu portālā ir iekļauti aptuveni 8000 grāmatu – vairāk nekā 1,5 miljonu lappušu – gan Latvijas, gan trimdas izdevumu. Tās ir kultūrvēsturiski nozīmīgas grāmatas, kas bibliotēkā ir visvairāk pieprasītas, vai arī ir ļoti sliktā stāvoklī.

ZUDUSĪ LATVIJA

Zudusī Latvija ir Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts, kurš apvieno unikālu informāciju par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām.

BRĀĻU DRAUDZES (ROK)RAKSTI

Kolekcija apkopo unikālu Latvijas kultūrvēstures materiālu – Brāļu draudžu tekstu kopumu, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē  bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku. Krājumā ietverti vēsturiska, biogrāfiska un reliģiska satura dažādu žanru hernhūtiešu oriģinālsacerējumi, tulkojumu pārstrādājumi un noraksti. Brāļu draudžu rakstu fondā (RX35), kurš glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, šobrīd ir vairāk nekā 400 rokrakstu vienību.


Latviešu valodas skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca "Tēzaurs"

Mašīnlasāma vārdnīca (vairāk nekā 280 000 šķirkļu), kas galvenokārt paredzēta citu latviešu valodas rīku integrēšanai un attīstīšanai, bet vienlaikus ir populārs uzziņu avots. "Tēzaurā" ievietotā informācija ir balstīta uz vairāk nekā 280 avotiem un regulāri tiek papildināta. Daļai vārdu šķirklī automātiski tiek piedāvāti arī locīšanas paraugi un lietojuma piemēri no LVK2013.

http://tezaurs.lv/

EUROTERMBANK

EuroTermBank ir bezmaksas centralizēta tiešsaistes terminu datu bāze. Tajā apkopoti vairāk nekā 1,5 miljoni terminu gandrīz 30 dažādās valodās, tai skaitā 220 tūkstoši dažādu nozaru terminu latviešu valodā. EuroTermBank ir ne tikai datu bāze ar definīcijām un paskaidrojumiem, bet arī ērts tulkošanas rīks, kas ļauj sastatīt dažādu valodu terminus. Tā ir ērts un viegli pieejams izziņas avots, kas noderēs studentiem, izglītības darbiniekiem, zinātniekiem, tulkiem, redaktoriem, valodniekiem, terminologiem un citiem speciālistiem. 

http://www.eurotermbank.com/

Mīlenbaha un endzelīna latviešu valodas vārdnīca

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" pamatsējumu un papildsējumu elektroniskā versija, kurā pieejami arī šķirkļu faksimili. Vārdnīcā piedāvātas plašas meklēšanas iespējas – informāciju var meklēt šķirkļa vārdos mūsdienu ortogrāfijas vai oriģinālajā pierakstā, visā šķirkļa tekstā, pēc avota u.tml. Noslēdzot konsultanta līgumu, brīvi pieejama izglītības un pētniecības mērķiem.

http://tezaurs.lv/mev

LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀ VĀRDNĪCA

Interaktīva elektroniska 16.–17. gs. vārdnīca (apm. 1200 šķirkļu) ar atgriezenisko saiti uz „Latviešu valodas vēsturisko korpusu” un iespēju meklēt pēc dažādām pazīmēm – pēc nozīmes, pēc konkrētas aizdevējvalodas etimoloģijā u.c.

http://tezaurs.lv/lvvv/

latviešu-lietuviešu vārdnīca

Latviešu-lietuviešu vārdnīca ir brīvi pieejama tiešsaistes vārdnīca, kuras saturu izstrādājis Vītauta Dižā Kauņas Universitātes Letonikas centra vadītājs doc. dr. Alvīds Butkus (Alvydas Butkus). Vārdnīcā ir ap 43 000 vārdu, tās pamatā ir 2003. gadā Kauņā izdotā latviešu-lietuviešu vārdnīca. Šī ir plašākā un mūsdienīgākā elektroniski pieejamā latviešu-lietuviešu vārdnīca, un tā izceļas ne tikai ar bagātāko vārdkopu daudzumu un precizētām lietojuma nozīmēm, bet arī ar atjaunotu leksiku un pievienotu informātikas un dabas zinātņu terminoloģiju.

https://www.letonika.lv/lvlt/

lietuviešu-latviešu vārdnīca

Lietuviešu–latviešu vārdnīcas pamatā ir autoru kolektīva — J. Balkeviča, L. Balodes, A. Bojātes, V. Subatnieka 1995. gadā publicētā vārdnīca. Vārdnīca var palīdzēt iemācīties lietuviešu valodu, lasīt presi un daiļliteratūru, izmantot grāmatas un zinātniskos rakstus par Lietuvas vēsturi, tautsaimniecību un sabiedrisko dzīvi. Tiem, kas vēlas dziļāk izprast lietuviešu valodu, tās gramatisko uzbūvi un izrunas savdabību, noderēs precīzs vārdu gramatiskais raksturojums un pārējā vārdnīcā ietvertā bagātīgā informācija. Vārdnīcā ir ap 60 000 vārdu tulkojumi un izteicieni. 

https://www.letonika.lv/ltlv/

igauņu-latviešu vārdnīca

Igauņu-latviešu vārdnīcas pamatā ir plašākā pieejamā, valodnieka Karla Abena sastādītā un joprojām par vienu no labākajām atzītā igauņu-latviešu vārdnīca. Gatavojot elektroniskajai publicēšanai, 2007. gadā vārdnīca pārskatīta un papildināta ar aptuveni 2000 jauniem šķirkļiem, aptverot biežāk lietotos mūsdienu igauņu valodas vārdus, kā arī ar ikdienā biežāk izmantotiem aptuveni 1000 terminu šķirkļiem. Vārdnīca satur ap 25 000 šķirkļu.

https://www.letonika.lv/eelv/

Latviešu-angļu un angļu-latviešu vārdnīcas

Plašākās internetā pieejamās angļu-latviešu un latviešu angļu vārdnīcas. Publicēto vārdnīcu pamatā ir profesora Andreja Veisberga 2001. gadā izdotā "Jaunā latviešu-angļu vārdnīca" un autoru kolektīva — Z. Belzējas, I. Birzvalkas, L. Jurkas, R. Mozeres, J. Raškeviča, A. Treilona — sagatavotā "Angļu–latviešu vārdnīca". Vārdnīcas ir papildinātas ar terminoloģiju un skaidrojumiem angļu un latviešu valodās. Latviešu–angļu vārdnīcā ir iekļauti ap 80 000 šķirkļu ar latviešu valodas vārdiem un izteicieniem, savukārt Angļu–latviešu vārdnīcā ir iekļauti vairāk nekā 70 000 šķirkļu. Vārdnīcas regulāri papildina A. Veisbergs. Abu vārdnīcu šķirkļu pirmie tulkojumi brīvi pieejami ikvienam lietotājam, bet pilns saturs tikai letonika.lv abonētājiem.

https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2

LIETUVIEŠU-LATVIEŠU-LATGALIEŠU VĀRDNĪCA

Tulkojošā vārdnīca (apm. 10 000 šķirkļu) ir veidota, balstoties uz „Lietuviešu valodas rakstīto avotu biežuma vārdnīcu“. LLL ietverti 4686 lietuviešu valodas lietvārdi, 3138 darbības vārdi, 1385 īpašības vārdi, 38 vietniekvārdi, 82 skaitļa vārdi, 549 apstākļa vārdi, 26 prievārdi, 23 saikļi, 34 partikulas un 39 izsauksmes vārdi, kas tulkoti latviski un latgaliski.

http://hipilatlit.ru.lv/lv/products/dictionary_info.html

MŪSDIENU LATVIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA

Vārdnīcā (apm. 45 000 šķirkļu) atspoguļots vārdu krājums, kas lietots mūsdienu latviešu valodā, sākot no 20. gs. 70. gadiem. Līdzās mūsdienu leksikai dots arī neliels skaits novecojušu vārdu. Daļai vārdu pievienoti komentāri, piemēram, par valodas kultūras aspektiem vai cilmi.

http://www.tezaurs.lv/mlvv/

Latviešu literārās valodas vārdnīca

Astoņsējumu "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" (vairāk nekā 64 200 šķirkļu) elektroniskā versija. Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi un vārdu savienojumi ar 19. gs. 70. g.–20. gs. 90. g. valodas piemēriem.

http://www.tezaurs.lv/llvv/

latviešu-latgaliešu vārdnīca

Latviešu-latgaliešu tulkojošā vārdnīca, kas patlaban ietver 24583 vārdus. 
http://vuordineica.lv/

Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca

Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca aptver četru valodu personvārdus un to atveidojumus latviešu valodā saskaņā ar atveides noteikumiem, vajadzības gadījumā tos precizējot un papildinot. Vārdnīca kopā aptver vairāk nekā 4000 personvārdu čehu, franču, itāļu un vācu valodā un ietver proporcionāli līdzvērtīgu personvārdu skaitu šādās kategorijās: a) konkrētās valodas populārākie vārdi (priekšvārdi), b) populārākie uzvārdi, kā arī c) mūsdienu un vēsturiski nozīmīgu personību uzvārdi. 

https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&r=1109


līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss

Vispārīgs automātiski morfoloģiski marķēts latviešu valodas tekstu korpuss (apm. 4,5 milj. vārdlietojumu).

http://www.korpuss.lv/

mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss

Specializēts korpuss (apm. 1 milj. vārdlietojumu), kurā noteiktās proporcijās ievietoti latgaliešu rakstu valodā publicēti (1988–2012) teksti ar metadatiem – informāciju par teksta autoru un publicēšanas laiku un vietu.

http://hipilatlit.ru.lv

Lietuviešu-latviešu-lietuviešu paralēlo tekstu korpuss

Teikumu līmenī sastatīts korpuss (apm. 8 milj. vārdlietojumu), kurā iekļauti dažādu žanru mūsdienu (kopš 1990. g.) tekstu tulkojumi no lietuviešu valodas latviešu valodā un no latviešu valodas lietuviešu valodā. LiLa ļauj veikt pētījumus dažādās zinātņu nozarēs un izstrādāt vārdnīcas, mācību līdzekļus, mašīntulkošanas sistēmas un citus valodas resursus un rīkus u.tml.

http://korpuss.lv/lila/

latviešu valodas seno tekstu korpuss

Specializēto korpusu (apm. 900 tūkst. vārdlietojumu) veido 16.–18. gs. latviešu rakstu avoti un to indeksi, kuri ļauj ieskatīties latviešu valodas vēsturē, 16.–18. gs. tekstu leksikas, morfoloģijas, sintakses īpatnībās. Seno tekstu korpuss izmantots par pamatu "Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas" izveidē.

http://www.korpuss.lv/senie/

Morfoloģiski marķēts longitudināls bērnu runas korpuss

Korpusā (apm. 34 stundas) ievietoti četru 17–44 mēnešus vecu bērnu runas ieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā, kas tapuši 18 mēnešus ilgā laikā (2015. gada aprīlis – 2016. gada septembris). Ieraksti veikti bērnu dzīvesvietā, viņu rotaļu vai ikdienas darbību laikā. Visbiežāk sarunu biedri ir bērnu vecāki. Ortogrāfiski transkribētie dati ir automātiski morfoloģiski marķēti.

http://runa.lamba.lv/

saeimas debašu korpuss

Specializētajā korpusā (apm. 20 milj. vārdlietojumu) pieejami visi vārdi, ko deputāti, ministri un citi Saeimas sēžu dalībnieki ir teikuši no tribīnes kopš 1993. gada (5.–12. Saeimas sēžu stenogrammas). Norādīti runātāji un to maiņa, pārstāvētā partija, sēžu tipi u.c.

latviešu valodas runas korpuss

LaRKo (apm. 8 stundu audio dati) ir iekļauti plašsaziņas līdzekļos izskanējušo raidījumu, arī Latvijas Republikas Saeimas sēžu audioieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audiofailam ir pievienota metainformācija: ziņas par ieraksta vietu, audiofragmenta ilgumu, runātāju dzimumu un aptuveno vecumu.

http://larko.ailab.lv/

Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss

Korpusā (apm. 100 stundas) ir iekļauti audioieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audiofailam ir pievienota metainformācija: ziņas par ieraksta vietu, audiofragmenta ilgumu, runātāja vecumu, dzimumu un latviešu valodas valodas prasmi. Neliela korpusa daļa (apm. 4 stundas) ir dota fonētiskajā transkripcijā. Korpuss galvenokārt tiek izmantots runas tehnololģiju izstrādei, nav publiski pieejams.

http://runa.korpuss.lv

Sintaktiski marķēts latviešu valodas UD korpuss

Atbilstoši universālo atkarību (UD v2.0) vadlīnijām marķēts latviešu valodas sintaktiskais korpuss (apm. 4000 teikumu), kas regulāri tiek labots un papildināts. UD dati iegūti, automātiski transformējot atbilstoši hibrīdajam sintakses modelim marķētos tekstus.

http://universaldependencies.org/#lv


literatura.lv

Latvijas un latviešu literatūras vortāls, ko izstrādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtsLatvijā pirmais informatīvais literatūras nozares virtuālais resurss, kurā bez mūsdienu literatūras aktualitātēm un procesa fiksēšanas ietilpst arī apjomīga latviešu un Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu datubāze (no 16. gadsimta līdz mūsdienām).

R un A

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu sadarbības partneru veidota kolekcija, kas ietver visu Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citus teksta materiālus. Tajā skatāmas fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli, parādot gan šo mantojuma objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem — personām, institūcijām, vietām, notikumiem. Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem Latvijā un ārpus tās.

Stendera kolekcija

Stendera kolekcija

Digitālajā kolekcijā "G. F. Stendera literārais mantojums" apvienotas latviešu laicīgā satura rakstniecības iedibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) dzīves laikā iespiestās grāmatas, raksti un saglabājušies rokraksti. Šo materiālu oriģināli glabājas dažādās Latvijas un ārvalstu bibliotēku, kā arī citu atmiņas institūciju krātuvēs. Digitālo publikāciju mērķis ir mazināt neērtības, ko rada materiālu izkliedētība, un sniegt atbalstu unikālo avotu studijām un pētniecībai.

letonika.lv Lasītava un brīvpieejas grāmatas

Letonikas grāmatas

Letonikas lasītava ir plašākā latviešu literatūras oriģināldarbu tīmekļa vietne. Tajā lasāmi 43 autoru 147 pilnteksta darbi un darbu krājumi. 100 Lasītavas grāmatu ir brīvi pieejamas ikvienam pētniekam un interesentam. Lasītavā iekļauti tādi autori kā Aspazija, Anna Brigadere, Jānis Akuraters, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Garlībs Merķelis, Jānis Poruks, Rainis, Eduards Veidenbaums. Tāpat pievienota informācija par autoriem, literatūras žanriem un virzieniem.

Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno

Aspazija un Rainis Lugano

Virtuālajā muzejā Lugāno iespējams iepazīties ar Aspazijas un Raiņa dzīvi un daiļradi viņu trimdas periodā Kastaņolā, Lugāno (Šveicē), no 1906. līdz 1920. gadam. Virtuālajā muzejā līdzās likti notikumi Aspazijas un Raiņa dzīvē, kā arī iepazīstami tālaika politiski vēsturiskie notikumi Latvijā un pasaulē, apkārtējās vides krāšņie skati, tāpat ar vēstulēm un dienasgrāmatu ierakstiem atspoguļoti sadzīves apstākļi un trimdas dzīves skarbums, paralēli tam piedāvājot lasīt Aspazijas un Raiņa darbus, kuri tapuši tieši šajā laikā un vietā.


GARAMANTAS.LV

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs, kas ikvienam bez maksas piedāvā iepazīties ar LFK glabātajiem materiāliem  rokrakstiem, audio ierakstiem, fotogrāfijām un zīmējumiem, kā arī iesaistīties virtuālajās kultūras mantojuma talkās. 
garamantas.lv

Dainu skapis

Krišjāņa Barona sakrāto un sistematizēto tautasdziesmu krājums, kas digitalizēts 2004. gadā. Tautasdziesmas apskatāmas gan oriģināla attēlā, gan meklējamas kā teksts. Šobrīd tas integrēts arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv

Latviešu teiku paralēlais korpuss

Teiku paralēlais korpussLU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai sadarbojoties ar LU LFMI LFK un Getingenas Zinātņu akadēmijas pētniecības centra (Forschungsstelle) "Enzyklopädie des Märchens" arhīvu, kopš 2003. gada veikta Pētera Šmita savākto trīs teiku sējumu (13.-15. sēj.) tulkojumu digitalizācija, kas aptver reprezentatīvu latviešu teiku variantu izlasi — ap 3500 teksti. Tie brīvi pieejami gan latviešu, gan vācu valodā.
pasakas.lfk.lv

Latviešu tautas ticējumi


Pētera Šmita apkopoto "Latviešu tautas ticējumu" digitālā versija.

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

PASAKAS UN TEIKAS

Pasakas un teikas

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas realizēts projekts, kurā digitalizētas profesora Pētera Šmita apkopotās pasakas un teikas 15 sējumos. Tās brīvi pieejamas internetā jau no 1998. gada.

SAKĀMVĀRDI

Sakāmvārdi

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves sakāmvārdu kartotēka, kas digitalizēta ap 2000. gadu. Materiāli pieejami teksta formātā. Tie integrēti arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Resurss veidots, sadarbojoties LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai un LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei.

RADURAKSTI

Latvijas Valsts vēstures arhīva virtuālais arhīvs, kur brīvi pieejamas Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, reformātu, uniātu, baptistu, vecticībnieku draudžu un rabinātu metriku grāmatas, dvēseļu revīziju saraksti un 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas 1897. gadā Kurzemes un Vidzemes guberņā, un Vitebskas guberņas Latvijas daļā materiāli, sākta Rīgas mājas grāmatu (1854–1918) ievietošana.
www.lvva-raduraksti.lv

Latvijas vēstures institūta digitalizētie rādītāji

LVI

LU Latvijas vēstures institūts (LVI) piedāvā vairākus rādītājus, kas brīvi pieejams tīmeklī: padomju represīvo orgānu arestētie Latvijas iedzīvotāji 1940. gada jūnijā-oktobrī; LVI izstrādāto gadskārtu hronoloģiju saraksts; arheoloģisko materiālu krātuves datu bāze; etnogrāfisko materiālu fondu saraksts un rādītāji; bioarheoloģisko materiālu krātuves antropoloģisko kolekciju katalogs; antropoloģiskā materiāla paleodemogrāfisko, kranioloģisko un osteoloģisko rādītāju datubāze.

deportēto latvijas iedzīvotāju saraksti

LNA Latvijas Valsts arhīva izveidotā datubāze satur to personu sarakstus, kurus PSRS okupācijas režīms deportēja projām no Latvijas uz attālām PSRS teritorijām laikā no 1941. g. līdz 1953. gadam.

http://www.archiv.org.lv/dep1941/meklesana41p.php?

Latvijas universitātes studentu datu bāze

Datubāze apkopo informāciju par personām, kas 1919.–1944. gadā uzsākušas studijas Latvijas Universitātē un kuru dokumenti atrodami Latvijas Valsts vēstures arhīva 7427. fondā "Latvijas Universitāte". Datubāze vienlaikus ir rādītājs trim no minētā fonda četrpadsmit aprakstiem.

http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=6&lang=lv

latgales dati

Latgales Pētniecības institūta datu bāzes "Latgales dati" pamatu veido dr. hist. Henriha Soma savāktā kartotēka papīra formātā, kas veidota, kopš 1988. gada padziļināti studējot Latgales vēstures avotus (laikrakstus, arhīva materiālus) un publikācijas. 

http://latgalesdati.du.lv/

redzi, dzirdi Latviju!

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve, kurā iespējams meklēt Latvijas dokumentālās filmas, kinohronikas, animācijas filmas un spēlfilmas, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām. Šobrīd katalogā pieejama informācija par 17446 filmām. 

http://www.redzidzirdilatviju.lv/

latvijas vēstures enciklopēdija

Latvijas vēstures enciklopēdija

Informācija par Latvijas vēstures notikumiem, personālijām, faktiem un pētījumiem, sākot no pirmo cilvēku ieceļošanas līdz pat 21. gadsimta sākumam. Tā apkopota 688 šķirkļos, kas papildināti ar 860 gleznām, kartēm, fotogrāfijām un diagrammām, kā arī audio un videoierakstiem. Enciklopēdijas šķirkļi ir strukturēti gan pēc tēmas, gan pēc laika perioda. Tā tapusi, Tildes speciālistiem sadarbojoties ar Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures speciālistiem.


simtgades burtnieki

LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi organizē talku, kurā ikviens aicināts pārrakstīt LFK glabātos folkloras materiālus, dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

lasi skaļi #1

Skandē Veidenbaumu

LU LFMI rīkota akcija "Skandē Veidenbaumu", kurā no 2017. gada 1. septembra līdz 30. novembrim ikvienam ir iespēja skaļi nolasīt kādu no Eduarda Veidenbauma dzejoļiem digitālajā vietnē vai "Veidenbauma studijā" LNB, tā iepazīstot un popularizējot dzejnieku un viņa daiļradi.

Valodas talka

2016. gada Dzimtās valodas dienai veltīta akcija, ko rīkojusi UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU LFMI Latviešu folkloras krātuveTajā ikviens, īpaši skolēni un jaunieši, tika aicināti atšifrēt tradicionālās kultūras materiālus – senos rokrakstus un piezīmes.
talka.garamantas.lv

vietvārdu talka

2017. gada Dzimtās valodas dienā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu, Matemātikas un informātikas institūtu un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru izveidojuši tautas vietvārdu datubāzi. Tajā katrs aicināts apzināt un fiksēt apkārtnē dzirdētos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu.

RUTA - runas transkribēšanas redaktors

Runas atpazīšanas sistēma, kura  automātiski atpazīst augšupielādētu audiofailu, segmentē pa runātājiem un pārvērš rakstītā tekstā, ko pēc tam var manuāli rediģēt.

http://ruta.ailab.lv/

tildes runas atpazinējs

Tildes runas atpazinējs latviešu valodai nodrošina runas pārvēršanu tekstā no iepriekš ierakstīta audiofaila vai nodiktēta teksta. Runas atpazīšanas kvalitāte ir atkarīga no audioieraksta kvalitātes – jo skaidrāk ir ierunāts teksts, jo precīzāks ir rezultāts. Tildes izstrādātās balss tehnoloģijas latviešu valodai ir labākās pasaulē, jo īpaši pielāgotas mūsu valodas specifikai.

https://www.tilde.lv/balss

tildes runas sintēze

Tildes runas sintēze ļauj izrunāt balsī latviešu valodā rakstītu tekstu. Iespēja noklausīties latviešu valodā rakstītus vārdus un teksta fragmentus lietotājiem ir pieejama jau kopš 2002. gada. Jaunāko runas sintēzes modeļu radītā mākslīgā runa arvien vairāk tuvinās cilvēka runai. 

https://www.tilde.lv/balss

tildes tulkotājs

Tildes Tulkotājs ir labākais bezmaksas mašīntulkošanas rīks Baltijas valstu valodām. Tas ļauj tulkot tekstus, dokumentus un tīmekļa vietnes latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu un angļu valodās. Tildes Tulkotājs ir izstrādāts, pamatojoties uz jaunākajiem valodu tehnoloģiju pētījumiem, ko veikuši uzņēmuma speciālisti mašīntulkošanā un terminoloģijā.

https://translate.tilde.com/lv

Korpuss “Tilde MODEL”

“Tilde MODEL” korpuss ir daudzvalodu atvērto datu kopa, kas ietver vairāk nekā 10 miljonu teikumu. Korpusā ietverti dokumenti no EK preses relīžu datubāzes 25 valodās, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas dokumentu portāla (24 valodas), Eiropas Centrālās bankas tīmekļa vietnes (23 valodas), Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentu portāla (25 valodas), Pasaules bankas tekstiem (12 valodas) un citiem avotiem. Korpusu veido sastatīti lejuplādējami teksti TMX formātā. Korpuss noderēs pētniekiem, tehnoloģiju izstrādātājiem, lokalizācijas uzņēmumiem un mašīntulkošanas risinājumu sniedzējiem.

https://tilde-model.s3-eu-west-1.amazonaws.com/Tilde_MODEL_Corpus.html


LU e-resursu repozitorijs

Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs paredzēts, lai nodrošinātu LU zinātnisko sasniegumu apkopošanu, saglabāšanu un brīvu un nemainīgu tiešsaistes piekļuvi. Repozitorijā ir apkopotas un publiski pieejamas LU mācībspēku, pētnieku un LU struktūrvienību publikācijas - raksti, promocijas darbi un to kopsavilkumi, konferenću materiāli, ziņojumi, pētījumu u.c.

https://dspace.lu.lv/dspace/

RTU E-RESURSU REPOZITORIJS

RTU e-resursu repozitorijs nodrošina RTU zinātnisko publikāciju apkopošanu, saglabāšanu un pieejamību. Repozitorijā ir apkopotas un publiski pieejami izdevuma «RTU Zinātniskie raksti» žurnālu  rakstu pilnie teksti un RTU mācībspēku un pētnieku publikācijas, kuras arhivētas repozitorijā saskaņā ar autortiesību līgumiem.

https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/search

ACADEMIA 

AcademiaACADEMIA ir akadēmiskais repozitorijs pētniekiem un institūcijām. Tā mērķis uzglabāt vienkopus un padarīt pieejamus Latvijā izstrādātos akadēmiskos darbus. ACADEMIA saturu veido Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju radīti darbi: promocijas darbi, maģistra darbi, monogrāfijas, zinātnisko rakstu krājumi, konferenču tēzes un cita veida zinātniskie darbi. 
https://academia.lndb.lv/

ŽURNĀLA "LETONICA" DIGITĀLAIS ARHĪVS

Letonica"Letonica" ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecībā izdots starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs. Brīvi pieejami visi žurnāla numuri līdz 2015. gadam.
lulfmi.lv/zurnals-letonica-numuri

KULTŪRAS KRUSTPUNKTI 

Kultūras krustpunktiKultūras Krustpunkti ir Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) izdots zinātnisko rakstu krājums. Tā  mērķis ir attīstīt un paplašināt kultūras, mākslas un radošuma izpētes teorētiskās un metodoloģiskās pieejas, akcentējot disciplinārās daudzveidības potenciālu un starpdisciplinaritāti.
http://www.culturecrossroads.lv/ 

ŽURNĀLA "JAUNĀ GAITA" DIGITĀLAIS ARHĪVS 

Jaunā gaitaLiterārs žurnāls, ko 1955. gadā latviešu autori sāka veidot trimdā, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu ārpus Latvijas teritorijas. Padomju laikos tas ieguva būtisku nozīmi sabiedrības politiskajā dzīvē un kultūras sakaru veidošanā starp tautiešiem visā pasaulē. Mūsdienās arvien biežāk tajā publicējas arī Latvijā dzīvojoši autori. Brīvi pieejami visi žurnāla numuri. 


informācija par citiem resursiem

Ja vēlaties ieteikt citus resursus, rīkus vai datu kopas, ko būtu vērts pievienot šai izlasei, lūdzu, sūtiet informāciju, izmantojot zemāk esošo veidlapu. 


*

*

*



*

 .